Tikšanās notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes štābā. Tajā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis, Igaunijas Aizsardzības investīciju centra ģenerāldirektora vietnieks Asko Kivinuks (Asko Kivinuk), Lietuvas Aizsardzības ministrijas bruņojuma direktora vietnieks pulkvežleitnants Virginijus Kleponis (Virginijus Kleponis) un Polijas Aizsardzības ministrijas bruņojuma nodaļas vadītājs pulkvedis Grzegorz Borisevicz (Grzegorz Borysewicz).
Sabiedroto valstu pārstāvji pārrunāja aktuālo informāciju, pieredzi par paveikto un turpmākajiem plāniem Baltijas Aizsardzības līnijas stiprināšanā. Šajā kontekstā sabiedrotie tika iepazīstināti arī ar Pretmobilitātes infrastruktūras likumu, kas ir būtisks valsts Austrumu robežas stiprināšanas instruments.
Polijas un Baltijas valstu pārstāvju diskusijās tika pārrunāti arī pretmobilitātes materiāltehniskie līdzekļi. Tāpat būtisks sarunu temats bija iespējamā sadarbība mīnu ražošanā, kā arī cita bruņojuma nodrošinājums. Sabiedrotie arī pārrunāja iespējas sadarboties kopīgos iepirkumos.
Pēc tam delegācijas devās uz Latvijas Austrumu robežu, kur notika Baltijas aizsardzības līnijas apskate un tikšanās ar Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku, Galvenās pārvaldes priekšnieku Juri Martukānu.
Jau ziņots, ka 2024. gada 19. janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē tika panākta vienošanās par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tās nolūks ir stiprināt Baltijas valstu austrumu robežu. Iniciatīva paredz jau priekšlaicīgi ieplānot un daļēji īstenot pretmobilitātes pasākumus, kuri iebrukuma gadījuma palīdzētu Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem, kā arī citiem NATO sabiedrotajiem spēkiem, pēc iespējas tuvāk robežai bloķēt potenciālās agresorvalsts militāru iebrukumu Baltijas valstīs, kas palielinātu iespēju, ka pretinieks tiktu atturēts no šādas agresijas uzsākšanas.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.
Jau ziņots, ka 2. oktobrī Saeima atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi.
