To paredz Ministru kabineta rīkojums par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas otrdien, 26. augustā, pieņemts valdības sēdē.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, novērtējot pieņemto lēmumu, uzsver: "Es aktīvi iestājos par šo finansējuma palielināšanu. Līdzekļu piešķiršana šī pakalpojuma nodrošināšanai ir skaidrs signāls, ka valsts apzinās nepieciešamību nodrošināt cilvēkiem dzīves noslēguma posmā profesionālu, cieņpilnu un pieejamu aprūpi mājās. Papildu nauda hospisa pakalpojumu nodrošināšanai mājās ir būtisks ieguldījums sistēmā, kurai ilgstoši trūcis pietiekama valsts atbalsta. Pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes turpina augt – pacientu skaits palielinās, aprūpes periods kļūst ilgāks, un pakalpojumu izmaksas pieaug. Esošais finansējums vairs nebija pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamo aprūpes apjomu un kvalitāti visiem pacientiem, kuriem tā nepieciešama. Tā rezultātā pakalpojuma pieejamība bija ierobežota un nevienlīdzīga.
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona, kurai ir stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā un norādi par prognozētu terminētu dzīvildzi.
Paliatīvā aprūpe ietver gan veselības aprūpes, gan sociālos pakalpojumus jeb hospiss aprūpi, par kuriem norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem veic Labklājības ministrija. Hospiss aprūpe pacienta dzīvesvietā ietver sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām.
Hospisa aprūpe ir starpdisciplināra pacientu aprūpe, kas koncentrēta uz sāpju un citu mokošu simptomu kontroli, kā arī tās mērķis ir - nedziedināmi slimiem pacientiem viņu dzīves pēdējā posmā mazināt ciešanas un uzturēt pēc iespējas labāko pacienta dzīves kvalitāti. Cilvēku aprūpē iesaistoties starpdisciplinārai profesionāļu komandai, pakalpojuma saņēmēju dzīvildze būtiski palielinās, jo persona saņem kā medicīnisko, tā arī sociālo aprūpi un psiholoģisko atbalstu.
Saņemot starpdisciplināru atbalstu, personu dzīvildze palielinās un nepieciešamība pēc pakalpojuma saglabājas arvien lielākam klientu skaitam.
