ĪSUMĀ
- 2024. gada KSGP veido 73 pārskati; bilances kopsumma – 45,1 mljrd. eiro, konsolidētais valsts parāds – 19,1 mljrd. eiro, ieņēmumi – 17,2 mljrd. eiro un izdevumi – 17,9 mljrd. eiro.
- Atzinums par 2024. gada KSGP – ar iebildēm būtisku (4,5 mljrd. eiro) apjoma ierobežojumu dēļ. Iemesli šādam atzinumam – joprojām neatrisinātās problēmas VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju, un trūkumi atsevišķu pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē.
- Detalizētāk vērtēts transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN) un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kuri turpmāk būtu jāiekļauj VID nodokļu pārskatā un jāuzskaita pēc uzkrāšanas principa.
- Paraudzījāmies uz 2018. gadā sniegto ieteikumu pašvaldību struktūras sakārtošanai. Pašvaldībām ir jāturpina darbs pie šī jautājuma, jo informācija par pašvaldību struktūru dažādos publiskajos datu avotos ir atšķirīga – dažkārt neaktuāla, pat pretrunīga. Rezultātā gada pārskatu sagatavošanā ir neatbilstības.
- Uzmanību vēršam arī uz ilgtspēju valsts finanšu vadībā – valsts parāda pieaugumu (2024. gada beigās sasniedza jau 19,1 mljrd. eiro), stratēģisko projektu un prioritāro jomu (“Rail Baltica”, “airBaltic”, enerģētikas mērķi, izdevumu palielināšana aizsardzībai) finansējuma riskiem un no sabiedrības novecošanās izrietošajām finanšu saistībām.
“Jau kopš 2015. gada KSGP sekojam līdzi un uzsveram MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā. Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu pārskats joprojām nav pārbaudāms. Arī šajā revīzijā revidenti konstatēja, ka atkārtojas jau iepriekš atklātās kļūdas, kā arī atklāja jaunas uzskaites problēmas,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
VID nodokļu pārskats un MAIS projekta virzība
Kopš 2021. gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021. gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ – nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas u. c.
Šogad papildus šī pārskata sagatavošanas pareizības pārbaudēm (t. i. nodokļu detalizētās darījumu pārbaudes un pārbaudes par nodokļu uzskaites atbilstību normatīvajiem aktiem) vērtējām arī MAIS projekta virzību. Kopumā izskatījām 613 problēmu pieteikumus un izmaiņu pieprasījumus, tostarp, atklājot tādus problēmu pieteikumus, kas nav atrisināti jau kopš 2023. gada. Tomēr būtiskākie pārmetumi nav par informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldību, bet gan par veidu, kā tiek strādāts ar identificētajām problēmām un kļūdām. Valsts kontroles ieskatā, VID ar šo jautājumu strādā nepietiekami, tostarp arī ar problēmu un kļūdu cēloņiem un ietekmes apzināšanu. Piemēram, novēršot kļūdu konkrēta nodokļu maksātāja līmenī, bet nevērtējot kļūdas atkārtošanās iespējamību citiem nodokļu maksātājiem. Arī šogad revidenti konstatēja gan informācijas nesakritības, gan manuāli veiktas korekcijas, gan nepilnības analītiskajā uzskaitē. Tāpēc arī šogad attiecībā uz VID nodokļu pārskatu pastāv būtiski apjoma ierobežojumi (t. i., pēc veiktajām revīzijas procedūrām nav iespējams noteikt, vai pārskatā ir veicami labojumi, un, ja ir, tad kādā apmērā).
“MAIS uz šo brīdi ir ieguldīts jau 31 milj. eiro, tomēr joprojām neesam situācijā, kad ar šīs informācijas sistēmas palīdzību varētu sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu. Tāpēc aicinām nopietni izvērtēt MAIS attīstības perspektīvas, tostarp, apsverot arī saistītus jautājumus, piemēram, caur nodokļu politikas attīstības un birokrātijas mazināšanas plānu “lēcu” apskatīties uz iespējām optimizēt nodokļu administrēšanas procesus,” aicina I. Bādere.
TEN un UVTN ieņēmumi
TEN maksā visi Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē; 2024. gadā tā ieņēmumi bija 102,3 milj. eiro. Savukārt UVTN ir maksājums, ko uzņēmumi veic par savā īpašumā vai lietošanā esošajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to izmantošanas mērķa; tā ieņēmumi 2024. gadā – 28,5 milj. eiro. Pašlaik abi šie nodokļi tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, t. i., ieņēmumus atzīstot naudas saņemšanas brīdī. Pārskata bilancē nav uzrādīta informācija par TEN un UVTN prasībām un saistībām, jo nodokļu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi nav atzīti periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, kā arī nav nosakāma ietekme uz budžeta izpildes rezultātu.
2025. gadā stājās spēkā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi. Rezultātā TEN uzskaitei uzkrāšanas princips ir jāievieš jau no nākamā pārskata gada, bet UVTN gadījumā jāveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu identisku pieeju. Tas ļautu visus nodokļu ieņēmumus uzrādīt vienuviet, piemērojot vienotus grāmatvedības principus.
Pašvaldību struktūra un gada pārskatu sagatavošana
Revīzijā pārbaudījām, vai 2018. gadā sniegtais ieteikums pašvaldībām izvērtēt to izveidoto struktūru, darbības turpināšanu, lietderību un efektivitāti ir ieviests atbilstoši tā mērķim un būtībai. Pārbaužu rezultātā secinājām, ka publiskajos reģistros pieejamā informācija par pašvaldību struktūru joprojām ir atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga. Piemēram, publisko personu un iestāžu sarakstā pašvaldību iestādes tiek reģistrētas neatbilstošos statusos (kā tiešās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde u. c.), ir informācijas neatbilstība starp publisko personu un iestāžu sarakstu un pašvaldību nolikumiem, VID nodokļu maksātāju reģistrā ir konstatētas likvidētas/reorganizētas iestādes u. tml.
Nepienācīgi pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, arī gada pārskatu sagatavošanā ir konstatētas neatbilstības. Proti, atsevišķas iestādes, lai gan ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, nesagatavo atsevišķu gada pārskatu, kā to prasa normatīvie akti. Tāpēc aicinām pašvaldības turpināt institucionālās struktūras sakārtošanu un precizēt informāciju dažādos publiskajos reģistros, lemjot arī par iestādes iekļaušanu/neiekļaušanu nodokļu maksātāju reģistrā kā patstāvīgu nodokļu maksātāju.
Ilgtspējas izaicinājumi valsts finansēs
“Ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas”, teikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. KSGP revīzijas ziņojumā vēršam uzmanību uz šobrīd aktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem valsts finanšu vadībā: 1) valsts parādu un valsts kredītreitingu; 2) finansējumu stratēģiskiem projektiem un prioritārām jomām; 3) no sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās situācijas izrietošajām saistībām.
Valsts parāds 2024. gada beigās sasniedza 19,1 mljrd. eiro jeb par 8 % vairāk nekā gadu iepriekš, un tā apkalpošanas izmaksas nākamajos gados būtiski palielināsies. Lai saglabātu investoru uzticību un kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa finanšu plānošana. To apgrūtina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kā arī nozīmīgi finansējuma izaicinājumi tādos stratēģiski svarīgos projektos kā “Rail Baltica” un valsts ieguldījuma pārvaldībā aviokompānijā “airBaltic”. Projekta “Rail Baltica” izmaksas Latvijā ir pieaugušas gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tuvākajos gados gaidāms finansējuma pārrāvums. Savukārt “airBaltic” gadījumā trūkst pietiekamas uzraudzības pār vairāk nekā pusmiljarda eiro lielo valsts ieguldījumu un tā atgūšanas iespējām.
Papildu riskus rada arī nepietiekami efektīva enerģētikas politikas pārvaldība. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam nepieciešami vairāk nekā 13 mljrd. eiro papildu investīciju. Taču šobrīd ir nodrošināti tikai nepilni 30 % no šīs summas. Pastāv būtisks risks, ka bez papildu finansējuma Latvija nespēs izpildīt savas saistības.
Straujā sabiedrības novecošanās jau šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam. 2024. gadā pensiju izmaksām bija nepieciešami 3,5 mljrd. eiro, un šī summa pieaug ar katru gadu. Papildus valsts pensiju sistēmai darbojas arī izdienas pensiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis vairs neatbilst mūsdienu situācijai un kura kļūst arvien dārgāka nākotnes nodokļu maksātājiem. Valsts kontrole aicina rast risinājumus tās pārskatīšanai, kā arī beidzot izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu, lai uzkrātos līdzekļus pasargātu no izmantošanas īstermiņa politiskiem mērķiem. Tā tiktu mazināts risks vēl vairāk palielināt valsts parādu.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot: (1) tiks pilnveidotas ar VID ikgadējā nodokļu pārskata sagatavošanu saistītās informācijas sistēmas, vienlaikus pārskatot arī iespējas optimizēt nodokļu administrēšanas procesus, par to informējot Finanšu ministriju; (2) TEN un (3) UVTN ieņēmumi tiks iekļauti VID ikgadējā nodokļu pārskatā, uzskaitē piemērojot uzkrāšanas principu.
Par KSGP un KSGP revīziju
KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31. decembrī. To sagatavo Finanšu ministrija, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati – 14 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
Revīzija par KSGP sagatavošanas pareizību ietver finanšu pārskata (t. sk. pārskata par finansiālo stāvokli (bilance), pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un finanšu pārskatu pielikuma ar skaidrojumiem) pārbaudi, informācijas par budžeta izpildi pārbaudi un Finanšu ministrijas vadības ziņojuma par KSGP pārbaudi, un tā ir veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Turpmāk – tikai viens revīzijas ziņojums par KSGP sagatavošanas pareizību
Šis ir pēdējais gads, kad Valsts kontrole sagatavo 27 finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus (14 ministrijas, 12 centrālās valsts iestādes un KSGP). No 2025. gada maija pilnībā tika ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību. Sākas jauns posms finanšu revīziju darbā.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, infografika.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
