“Latvijai ir pienācis laiks proaktīvi rīkoties, lai stiprinātu demokrātisko vērtību un institūciju noturību pret ārvalstu iejaukšanos – Latvijai norises Moldovā jāņem vērā pirms ir par vēlu,” pēc vizītes Moldovā pauž Z. Kalniņa-Lukaševica.
Vizītes laikā Moldovā Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar parlamenta spīkeru Igoru Grosu (Igor Grosu), Ministru prezidentu Dorinu Receanu (Dorin Recean), tieslietu ministri Veroniku Mihailovu-Moraru (Veronica Mihailov-Moraru) un citiem parlamenta, valdības, Valsts prezidenta kancelejas un drošības institūciju pārstāvjiem, kā arī NVO. Tikšanos laikā tika analizēti galvenie demokrātijas apdraudējumi, tostarp ārvalstu iejaukšanās mēģinājumi, ietekmējot vēlēšanas, šķeļot sabiedrību un graujot uzticību valsts institūcijām.
“Pagājušā gadā Moldovas pilsoņi nobalsoja par mērķi Moldovai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šoruden gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Pērn Krievija centās ietekmēt referenduma rezultātus, izmantojot vairākas iejaukšanās metodes – brutālu balsu pirkšanu, dezinformāciju, iebiedēšanu, ekonomisku un politisku spiedienu. Būtiska lomu šajos procesos ieņēma kādreiz Moldovā dominējošie oligarhi ar saitēm Krievijā. Šogad Krievijas un to aģentu centieni ietekmēt vēlēšanu iznākumu pieaug. Tiek likti lietā jauni paņēmieni, kā arī turpinās nelegāla finansējuma iepludināšana un sociālo tīklu algoritmu vājību izmantošana,” pauž Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Viņa norāda, ka Latvija nedrīkst sagaidīt tādu brīdi, kad politisko situāciju valstī var būtiski ietekmēt nelabvēlīgi ārvalstu spēki, kuru patiesais mērķis ir iznīcināt Latviju kā demokrātisku valsti. “Moldova zvana brīdinājuma zvanu visam reģionam. Krievijas taktika nav mainījusies – šķelt, maldināt, ietekmēt. Atšķirība ir tikai tajā, cik gatavi mēs esam sevi aizsargāt,” uzsver Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsver, ka būtiska loma dezinformācijas apkarošanā ir gan medijiem, gan valsts institūcijām, tādēļ Latvijā nepieciešams stiprināt mediju un valsts iestāžu kapacitāti dezinformācijas apkarošanā, izvērtēt politisko kampaņu finansēšanas uzraudzības mehānismus, stiprināt valsts pārvaldes spējas analizēt ietekmes riskus, uzlabot sabiedrības medijpratību, kā arī aktīvāk iesaistīties Eiropas līmeņa dialogā par demokrātijas noturību.
Tādēļ Z. Kalniņa-Lukaševica šajā kontekstā rosinās diskusiju par minētajām tēmām, lai šiem jautājumiem pievērstu nepieciešamo uzmanību un apspriestu labākos risinājumus demokrātijas noturības stiprināšanai Latvijā.
