Tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši. Ka grib runāt latviski. Ka grib kopt savu kultūru. Ka grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Ka grib celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Paldies ikvienam, kas šo trīsdesmit piecu gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis mūsu Latviju.
Pirms trīsdesmit pieciem gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim. Mērķim, kas svarīgāks par ikdienas nesaskaņām. Brīvai, neatkarīgai Latvijai. Esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam.
Tādēļ šodien svinēsim 4. maiju – mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus! Jo svinēt un priecāties ir tikpat svarīgi kā sargāt. Satiksim savus mīļos. Apsveiksim arī tos kaimiņus, ar kuriem nekad neesam runājuši. Priecāsimies kopā ar svešiniekiem. Jo, ja mērķis mums ir viens, mēs neesam svešinieki. Mēs visi esam savējie! Mēs esam Latvija.
Priecīgus mūsu Brīvības svētkus!
