“Pagājušajā gadā mēs apstiprinājām Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Mēs virzāmies uz priekšu ar mērķi – bloķēt, novrizīt un iznīcināt jebkuru pretinieku jau no pirmā centimetra,” sacīja aizsardzības ministrs A. Sprūds, norādot, ka līdz šim plāna izpilde notiek atbilstoši noteiktajiem termiņiem, pasūtot un saņemot pašmāju uzņēmumu ražotos pretmobilitātes sķēršļus.
Vienlaikus aizsardzības nozares vadība uzsvēra nepieciešamību steidzamības kārtā pieņemt “Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likumu”, kas Baltijas aizsardzības līnijas izveidei atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu.
“Mēs jau šobrīd sadarbojamies ar NATO sabiedrotajiem, lai visi šķēršļi, pozīcijas un nocietinājumi būtu saskaņoti ar viņu operacionālajiem plāniem. Tas nav tikai Latvijas projekts – tas ir NATO austrumu flanga aizsardzības mugurkauls, un tas tiek veidots tā, lai mūsu sabiedrotie varētu bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas, ja tāda vajadzība rastos,” norādīja ģenerālmajors K. Pudāns.
Preses konferencē aizsardzības ministrs A. Sprūds akcentēja, ka valsts aizsardzība nav tikai karavīru uzdevums – būtiska ir arī sabiedrības līdzdalība. Uzņēmēji var brīvprātīgi pieteikties atbalsta sniegšanai Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūbē, rakstot uz e-pasta adresi: robeza@mil.lv.
Šogad austrumu robežas militārajai stiprināšanai atvēlēti 45 miljoni eiro, uzsverot sensoru, mīnu, artilērijas un ceļu infrastruktūras sagatavošanas nozīmi. Paralēli tiek veidotas pastāvīgas resursu novietnes un nocietinājumu punkti.
Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūve plānota piecu gadu laikā – no 2024. līdz 2028. gadam, ieguldot 303 miljonus eiro. Taču, kā uzsvēra A. Sprūds, robežas stiprināšana būs nepārtraukts uzdevums, kas pārsniegs piecu gadu plāna robežas. “Mūsu robeža ar imperiālistiski domājošu kaimiņvalsti ir jāstiprina ilgtermiņā,” atzina ministrs.
