“Ir panākts būtisks progress Krievijas spēju ierobežošanā, ko nodrošina palielināta militārā un cita palīdzības Ukrainai, kā arī šodien apstiprinātā ES sankciju 14. pakotne pret Krieviju un konfiscēto Krievijas līdzekļu peļņas novirzīšana bruņojuma iepirkumiem Ukrainai. Sankciju pakotnē ietverti būtiski lēmumi, tostarp mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumi uz Krieviju un vēršanās pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem. Jaunā sankciju kārta pret Krieviju ir visas ES drošības interesēs,” uzsvēra ārlietu ministre.
Vienlaikus ministre Baiba Braže aicināja neapstāties un turpināt darbu Krieviju ierobežojošu pasākumu izstrādē, tostarp vēršoties pret hibrīduzbrukumiem un uzsākot darbu jau pie nākamās sankciju kārtas. Ministre īpaši uzsvēra, ka “nekavējoties jāstiprina sankcijas pret Baltkrieviju, lai caur šo valsti nevarētu notikt Krievijai noteikto sankciju apiešana”. Atskatoties uz Šveicē notikušo Ukrainas miera samitu, Latvijas ārlietu ministre aicināja panākt globālu politisko vēlmi atbalstīt Ukrainas miera plānu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba), atklājot ministru diskusiju, uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai joprojām ir izšķirošs. Tādējādi ES ārlietu ministri diskutēja par Krievijas iesaldēto aktīvu virspeļņas novirzīšanu Ukrainas militāro spēju stiprināšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Tāpat ministri uzsvēra nepieciešamību jau tuvākajā laikā vienoties par ES saistību dokumentu Ukrainas atbalstam. Ministre Baiba Braže pauda gandarījumu, ka arvien vairāk ES dalībvalstu atbalsta Ukrainas uzbrukumus militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
ES ārlietu padome pārrunāja situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, un it īpaši nepieciešamību rast ilgtermiņa risinājumu un novērst smago humāno krīzi.
Ministri turpināja 27. maija ES ārlietu ministru diskusiju par turpmāko dialogu ar Gruziju. Baiba Braže uzsvēra, ka “likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību pieņemšana un vēršanās pret pilsonisko sabiedrību attālina Gruziju no tās mērķa iestāties ES un nav savietojama ar ES kandidātvalsts statusu. Šobrīd īpaši svarīgs ir ES atbalsts Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai. Gruzijas valdības tālākie soļi būs noteicoši turpmākajā dialogā ar ES”.
Dalībvalstis pauda interesi stiprināt dialogu ar Rietumbalkānu reģionu, kuram ir nozīmīga loma Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, tostarp nelegālās migrācijas novēršanā.
