Prokuratūra, veicot izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas konkrētos kriminālprocesos, ir konstatējusi nepieciešamību grozījumu izdarīšanai atsevišķās Krimināllikuma normās nolūkā novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglot izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos. Ievērojot minēto, prokuratūra jau 2023. gada 10. maijā ar vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu 211.1 pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā.
Kriminālatbildību paredzēts noteikt par trīs viskaitīgākajiem aizliegtās vienošanās veidiem publiskā iepirkuma procedūrā, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus, t. i., nodokļu maksātāju naudu, kas tiek nelietderīgi izlietota iepriekš sarunātos iepirkumos, proti: (1) aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem; (2) aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem; (3) vai aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Aizliegta vienošanās saskaņā ar Konkurences likumu ir konkurenci ierobežojoša darbība. Tās mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas, savukārt, nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem, kas publisku personu gadījumā nozīmē valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu.
2024. gada 3. maija Konkurences padomes sēdē saistībā ar minētajiem priekšlikumiem tika nolemts – konceptuāli atbalstīt nepieciešamību noteikt kriminālatbildību smagāko konkurences noteikumu pārkāpumu gadījumā, konstatējot aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos.
Esošais Krimināllikuma 211. pants “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse” aptver tikai negodīgu konkurenci, kas ir paredzēta Konkurences likuma 18. pantā “Negodīgas konkurences aizliegums”, bet neaptver aizliegtu vienošanos, kas paredzēta Konkurences likuma 11. pantā “Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās”. Tādējādi pašreiz fiziskām personām nav paredzēta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos, tikai juridiskās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības Konkurences likumā paredzētajā kārtībā.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā, Ungārijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Norvēģijā un Īrijā – fiziskai personai par aizliegtu vienošanos ir paredzēta kriminālatbildība – cietumsods (visbiežāk līdz 5 gadiem) un naudas sods –, savukārt Polijā, Spānijā un Slovēnijā ir paredzēta gan kriminālatbildība (cietumsods), gan administratīvā atbildība (naudas sods).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) saistībā ar efektīvu rīcību pret karteļiem kā visnopietnākajiem un smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem uzsver nepieciešamību uzlabot apkarošanas politiku, tostarp sankciju ieviešanu pret tirgus dalībnieku amatpersonām. Nodrošināt efektīvas sankcijas tādā veidā un tādā līmenī, kas ir atbilstošs, lai atturētu tirgus dalībnieku amatpersonas no dalības karteļos un mudinātu karteļa dalībniekus izkļūt no karteļa un sadarboties ar konkurences uzraudzības iestādēm. Tostarp, lai to panāktu, jāievieš sankciju kombinācija (civilās, administratīvās un/vai kriminālās, monetārās un nemonetārās).
“Konkurences padome bieži novēro aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos, un tas būtiski ietekmē sabiedrību. Aizliegtās vienošanās rada zaudējumus sabiedrībai, jo to mērķis ir pārdot preci par sadārdzinātu cenu. Diemžēl mēs redzam, ka dažkārt pats pasūtītājs to ir veicinājis, piemēram, nosūtot potenciālā iepirkuma saturu vēl pirms iepirkuma izsludināšanas. Tā ir rīkošanās konkrēta uzņēmēja interesēs,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko. Aizliegta vienošanās iepirkuma pretendentiem palīdz izvairīties no savstarpējas konkurences un tādējādi nepamatoti paaugstināt cenas, pazemināt piedāvājuma kvalitātes kritērijus vai samazināt iepirkuma rīkotāja izvēli, vienojoties par dalību konkursā. Tādēļ pircējiem var nākties maksāt augstāku cenu par sliktāku preci vai pakalpojumu.
“Energobūvnieku karteļa” lieta, VAS “Latvijas dzelzceļš” cenu aptaujas kartelis, “Būvnieku karteļa” lieta, ka arī “Ceļu būves kartelis” – tie ir tikai daži no piemēriem, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sniedzis Konkurences padomes sākotnējo informāciju par iespējamām aizliegtas vienošanās pārkāpumu pazīmēm. Publiskajos iepirkumos aizliegtas vienošanās var izpausties dažādi – konkurentiem vienojoties par dalību iepirkumos vai par darbības noteikumiem, iesniedzot “aizsega” piedāvājumus vai arī neiesniedzot piedāvājumus noteiktos iepirkumos, kā arī vienojoties par tirgus sadali, objektiem vai par pasūtītājiem, tos savstarpēji sadalot.
“Tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt efektīviem līdzekļiem, lai pretdarbotos negodīgai rīcībai. Publiski iepirkumi ir ar augstu korupcijas risku. Iepriekš sarunātie iepirkumi kropļo godīgu uzņēmējdarbību, nodara kaitējumu valsts budžetam, ierobežo iespēju valsts līdzekļus virzīt sabiedrības vajadzībām, zūd iepirkuma jēga un tikai atsevišķa sabiedrības daļa prettiesiski iegūst līdzekļus savu personisko vajadzību apmierināšanai. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu, kas nepieļautu sabiedrības līdzekļu neefektīvu, prettiesisku vai negodīgu izlietošanu. Prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai,” norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
