Latvijas kultūrpolitika un mediju politika ir veidotas tā, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, seriālu un raidījumu formātā, vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu. Tas veicina atsvešināšanos no nacionālās kultūras, īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, un rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tādēļ lemts Latvijā pieņemt Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punktu, kas piešķir dalībvalstij tiesības prasīt elektroniskajiem medijiem pienākumu finansiāli piedalīties tajā topošo audiovizuālo darbu veidošanā.
Pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā tiks noteikts tikai tiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kas sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma - par fiksētu mēneša maksu piedāvā iegādāties piekļuvi filmu, seriālu, multfilmu un raidījumu saturam. KM, konsultācijās ar Latvijā reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, vienojies par 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū.
Abonējamo filmu, seriālu un raidījumu straumēšanas tirgus pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu: abonentu skaits Eiropas Savienībā 2020. gadā pieaudzis par 36%, sasniedzot 140,7 miljonus abonentu iepretim 2019. gadam, kad fiksēti 103,2 miljoni abonentu. Šo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi pieauguši no 388,9 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 11,6 miljardiem eiro 2020. gadā.
Kā liecina 2020. gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma dati 2020. gadā, arī Covid-19 ietekmē, Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē pieauga par 32%, savukārt ārvalstu filmu - par 23%. 2022. gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem (šajā vecuma grupā abonējamā satura patēriņš ir lielāks, nekā televīzijas - 25%).
Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Latvijas tirgū pakalpojumus sniedz 80 citi Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti elektroniskie mediji kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Ārvalstīs reģistrētie abonējamā audiovizuālā satura straumētāji ik gadu varētu Nacionālā kino centra budžetā iemaksāt apmēram 600 000 eiro. Tas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanai.
Eiropas Savienības Audiovizuālās direktīvas 13. panta 2. punkts kopš 2018. gada ieviests jau 18 ES valstīs; tas darbojas Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā u.c.
Šajās valstīs finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā: Horvātijā tas noteikts 2%, savukārt Francijā - 25%. Vidējais noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem.
