Latvijā pagājušajā gadā ir reģistrēti 5162 pacienti ar 1. tipa cukura diabētu. Starptautiskās Diabēta federācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā 1351 cilvēkam šī slimība ir izraisījusi priekšlaicīgu nāvi.
Liela daļa sabiedrības cukura diabētu neuzlūko kā nopietnu draudu un uzskata – tā ir slimība, kad nedrīkst ēst saldumus. BET! Ja cilvēks nenodrošina sev pastāvīgu 24/7 ārstēšanu un slimības kontroli, diabēts rada invaliditāti (aklumu, nieru mazspēju, amputācijas) un izraisa nāvi. Ārstu diabēta pacients redz tikai reizi trijos mēnešos, tāpēc dzīves ilguma un darba spēju pagarināšana ir paša slimnieka ziņā. Un ar saldumu neēšanu nekas nevar tikt līdzēts.
1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kas lielākoties sākas bērnībā un jaunībā, bet ar to var saslimt jebkurā vecumā, un tā nav saistīta ar lieko ķermeņa svaru vai neveselīgu dzīvesveidu. 1. tipa cukura diabēts nav izārstējams. Arī veselīgs dzīvesveids un vislabākās rūpes par sevi neizārstē šo slimību, bet nepietiekamas ārstēšanas rezultātā iestājas smaga invaliditāte, un, pastāvīgi neārstējoties, cilvēks nomirst.
Vienīgā ārstēšanas metode ir regulāra insulīna ievadīšana. Tomēr nepareizā laikā un nepareizā devā ievadīta šī viela var cilvēku nonāvēt vai izsaukt neatgriezeniskus organisma bojājumus. Lai insulīnu ievadītu atbilstīgi organisma vajadzībām, ir jābūt ne tikai ievadīšanas ierīcei, bet ir jāzina, kāds ir cukura jeb glikozes līmenis asinīs.
Šobrīd valsts daļēji apmaksā tikai cukura līmeņa manuālu mērīšanu 4–5 reizes dienā, izdarot dūrienu pirkstā. Šāda procedūra ir pazīstama turpat gadsimtu. Tā nepalīdz izvairīties no pēkšņas cukura līmeņa maiņas, ko var izraisīt, piemēram, fiziska slodze, kā rezultātā cilvēks var zaudēt samaņu.
Cukura līmeņa precīzai un pastāvīgai noteikšanai 1. tipa diabēta slimniekiem pasaulē jau ilgāku laiku izmanto mūsdienīgas ierīces – nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensorus, ko piestiprina ādai. Neliela ierīce ar zemādā ievadītu uztvērēju reģistrē cukura līmeni nepārtraukti, ziņojot par bīstamām novirzēm no normas. Tas dod iespēju arī daudz precīzāk noteikt, cik daudz insulīna ir jāinjicē. Šāda ierīce ir nepieciešama visiem 1. tipa diabēta slimniekiem, tomēr Latvijā valsts to neapmaksā, un lielākā daļa pacientu nevar to atļauties.
Daudziem, tomēr ne visiem, 1. tipa cukura diabēta slimniekam nepieciešamā ierīce ir insulīna sūknis. Daļai tas ir vienīgais līdzeklis šīs slimības kontrolei, un citi ārstēšanas paņēmieni nav efektīvi. Šī nelielā, pastāvīgi ķermenim pieslēgtā ierīce sniedz iespēju ļoti precīzi dozēt insulīnu, atbilstīgi katra slimnieka organisma vajadzībām.
Nepārtraukta cukura līmeņa noteikšana un insulīna sūknis palīdz 1. tipa diabēta slimniekiem izvairīties no dzīvībai bīstamām cukura līmeņa svārstībām, aizkavē cukura diabēta komplikāciju attīstību – redzes zudumu, nieru, asinsvadu un nervu bojājumus, kas izraisa invaliditāti. Abas ierīces palīdz arī ārstam, jo to uzkrātā informācija, ko cilvēks var nodot savam ārstam, palīdz precīzāk plānot ārstēšanu.
Abas minētās ierīces pieder pie standarta, ikdienas 1. tipa diabēta ārstēšanas metodēm Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās tiek apmaksātas no valsts budžeta. Latvijā abas tehnoloģijas ir valsts apmaksātas tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Minēto tehnoloģiju apmaksāšana no valsts budžeta sniegtu iespēju pagarināt gan dzīvi, gan darba mūžu, kā arī samazināt cukura diabēta radīto finansiālo slogu sabiedrībai, samazinot slimības rezultātā invaliditāti ieguvušo cilvēku skaitu.
Latvijas Diabēta asociācijas viedokli atbalsta
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācija SUSTENTO
Latvijas Jauno Ārstu asociācija
