Katram materiālam ir sava īpatnējā siltumvadītspēja: jo tas ir blīvāks, jo siltumvadītspēja ir lielāka. Piemēram, 0,5 metru silikātu ķieģeļu sienai U vērtība ir aptuveni 0,9 W/m2K. Ja siena papildus tiek nosiltināta ar 15 centimetrus biezu vati, tad U vērtība samazinās līdz aptuveni 0,2 W/m2K. Tātad siltuma zudumi samazinās aptuveni 4,5 reizes.
Līdzīgu efektu var iegūt, nomainot logus. Jāsaprot, ka ne tikai padomju laikā ieliktie, bet arī samērā nesen nomainītie logi ar laiku zaudē hermētiskumu un pienāk brīdis, kad tie atkal ir jāmaina. Ja pirms desmit gadiem uzstādītiem logiem ar divu stiklu paketi U vērtība orientējoši ir 1,8W/m2K, tad jauniem logiem ar trīs stiklu paketi tā jau ir mazāka par 1.
Tāpat lielus zudumus rada nenosiltināti daudzdzīvokļu māju pagrabu griesti, kas parasti ir paneļa pārsegums, kurš lielākoties ir siltināts ar nelielu izdedžu kārtu. Protams, nepieciešama arī jumta pārseguma siltināšana un citi pasākumi.
Jāsāk ar energoauditu
Tomēr pēdējā laika straujais cenu kāpums silltumam liek aizvien vairāk domāt, kā to iespējams samazināt un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vienoties par konkrētiem pasākumiem. Taču tad rodas jautājums - ar ko sākt? Uz to atbildi palīdz sniegt energoaudits, kas nepieciešams ne tikai tāpēc, lai saņemtu kredītu vai valsts atbalstu, bet arī tāpēc, ka precīzi norāda vietas, kur pazūd siltums. K.Turauskis arī atzīmē, ka energoaudits disciplinē, tas parāda, cik lielus ietaupījumus iespējams sasniegt, un liek konsekventi veikt pasākumus, lai teorija kļūtu par praksi. “Ja to, ka mājas siltināšana vai apkures sistēmas nomaiņa samazinās siltuma zudumus, cilvēki saprot arī pirms energoaudita, tad audits parāda arī detaļas, kur ar samērā nelielām investīcijām var sasniegt labus rezultātus,” saka K.Turauskis.
Kādas ir prioritātes?
Eksperts uzsver, ka situācija katrā ēkā jāvērtē individuāli. Tomēr visbiežāk, lai samazinātu izdevumus par siltumu, vēlams sākt ar apkures sistēmas pilnīgu nomaiņu. Gan padomju laikā, gan iepriekš būvētajās ēkās apkures caurules iet caur visiem dzīvokļiem. Tā jau ir klasika, ka dzīvokļos, kurus karstais ūdens sasniedz pirmos, ir pārlieku karsts un logi bieži tiek turēti vaļā pat ziemā, kamēr citos dzīvokļos salst, bet par apkuri maksā visi vienādi. Jauna divcauruļu sistēma ļauj katram dzīvoklim piegādāt vienādu siltuma daudzumu, turklāt dod iespēju siltumu regulēt un taupīt. Temperatūras samazināšana par vienu grādu ļauj ietaupīt 5 – 6 procentus maksas par siltumu. Ja optimālā temperatūra dienā ir 21 – 22 grādi, bet naktī 17 – 18 grādi, tad ietaupījums sasniedz 20 procentus.
Otrkārt, ir jāsamazina temperatūras zudumi karstajam ūdenim. Īpaši aktuāli tas ir Rīgā, kur izskatās, ka, nonākot līdz patērētājam, kaut kur pazūd pat puse siltuma. Karstā ūdens caurules daudzdzīvokļu mājās ļoti bieži nav nosiltinātas un silda kāpņu telpas gan ziemā, gan vasarā. Eksperts min piemēru ar daudzdzīvokļu ēku Siguldā, Pulkveža Brieža 80, kur pēc karstā ūdens cirkulācijas sistēmas sakārtošanas ietaupījums uz dzīvokli sasniedz no 15 līdz 20 EUR mēnesī.
Šie pasākumi neprasa tik lielas investīcijas kā ēkas siltināšana, taču to atdeve proporcionāli ir krietni augstāka. Ja 50 dzīvokļu kompleksas mājas siltināšana izmaksā aptuveni vienu miljonu EUR, tad karstā ūdens cirkulācijas sakārtošana – 50 tūkstošus EUR. Pirmajā gadījumā ietaupījums būs aptuveni 30 līdz 50 kWh uz m2 gadā, bet otrajā – 15 līdz 30 kWh uz m2.
Eksperts arī atzīmē citus pasākumus, kas ļauj taupīt. Piemēram, taupīt palīdz gaisa ventilācijas un rekuperācijas ierīkošana. Lai gan izmaksas ir aptuveni 2 - 3 tūkstoši EUR, dzīvokļu īpašnieki Latvijā par tās ierīkošanu reti spēj vienoties. Pilnīgi cita situācija ir Igaunijā, kur projektiem, kuros nav paredzēta rekuperācijas sistēmas ierīkošana, neizsniedz kredītus. Sistēmas neesamība arī nozīmē, ka ēkā ir augsts CO2 līmenis, cilvēki ieelpo sliktu gaisu un cieš viņu veselība.
Aktuālāks kļūst arī elektroenerģijas izmaksu samazinājums. K.Turauskis norāda, ka, piemēram, saules paneļu uzstādīšana pat bez atbalsta saņemšanas atpelnās 7 līdz 9 gados.
Iespējams izmantot valsts atbalstu
Jau tagad energoefektivitātes uzlabošanai - inženiersistēmu atjaunošanai un pārbūvei vai izveidei, kā arī daudziem citiem darbiem daudzdzīvokļu mājā var izmantot valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” daudzdzīvokļu māju remonta programmas līdzekļus. Vienai mājai iespējams saņemt no 10 līdz 400 tūkstošu EUR aizdevumu uz laiku līdz 20 gadiem. Finansējumu var piesaistīt arī projekta vadībai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai. Drīzumā būs pieejama arī jauna daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programma ēku siltināšanai, apkures nomaiņai un citiem uzlabojumiem. Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Projekta rezultātā būs jāsasniedz vismaz 30% kopējās primārās enerģijas ietaupījums. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma gaidāma 4.ceturksnī, un finansējums – 57.3 miljoni eiro – plānots no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem.
Kā izvēlēties energoauditoru?
K.Turauskis uzskata, ka kritērijs ir paveiktie darbi. Jāpiebilst, ka “Altum” mājas lapā sadaļā pie programmas apguves datiem ir pieejama publiska informācija par īstenotajiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanas projektiem un iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā par energoauditoriem, būvniekiem un būvuzraugiem.
