Tajā pašā laikā atkārtoti vēršam uzmanību un stingri atgādinām, ka Zaļais kurss vienlīdz balstās uz trim pīlāriem - klimatneitralitāti, aprites ekonomiku un dabas daudzveidību - un Zaļā kursa mērķi ir horizontāli, proti, tie caurvij ikvienu tautsaimniecības nozari.
Mēs atkārtoti uzstājam uz nepieciešamību īstenot koordinētu klimata, vides un dabas aizsardzības politiku un nenodalīt ar vidi un dabu saistītās valsts pārvaldes struktūrvienības no par klimata jomu atbildīgā resora - proti, Vides aizsardzības departamentu, Klimata pārmaiņu departamentu un Dabas aizsardzības departamentu izskatīt kā vienotu kopumu jaunveidojamās ministrijas kontekstā. Tāpat vēlamies norādīt uz vides aizsardzības jomas būtisko vietu Eiropas Savienības politikas veidošanā un aicinām to apstiprināt, iekļaujot vārdu “vide” par šo jomu atbildīgās ministrijas nosaukumā.
Latvijas vides organizācijas aicina jauno valdību ievērot trīs virsmērķus klimata, dabas un vides politikā:
- skaidri definēt pilnvērtīgu, vispusīgu un sociāli taisnīgu Eiropas Savienības Zaļā kursa ieviešanu, par saistošiem izvirzot Zaļā kursa pakotnē noteiktos sasniedzamos mērķrādītājus;
- nodrošināt labas pārvaldības principu ievērošanu ES Zaļā kursa ieviešanā (zinātnē balstītas politikas, regulāra sabiedrības līdzdalība, mehānisma izstrāde un ieviešana publiskā finansējuma izsekojamībai Zaļā kursa mērķu sasniegšanā);
- aktīvi atbalstīt ES Zaļā kursa politikas plānošanas dokumentu, direktīvu un regulu izstrādi ES līmenī (piemēram, šobrīd attīstības procesā esošā Dabas atjaunošanas likuma izstrāde).
Vides organizācijas ir apkopojušas 12 svarīgākos darbus klimata, dabas un vides jomās, kuri būtu iekļaujami topošajā valdības deklarācijā. To vidū ir pāreja uz atjaunīgajos resursos balstītu tautsaimniecību, energoefektivitātes veicināšana, kā arī atkritumu apsaimniekošanas aspektu uzlabošana, īpaši attiecībā uz bioloģiskajiem un tekstila atkritumiem, kā arī atkritumu samazināšanas prakses veicināšana. Attiecībā uz dabas resursu pārvaldību un dabas daudzveidību, ir būtiski nodrošināt, ka līdz 2030. gadam 30% sugu un biotopu Latvijā ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kā arī aizsargājamo teritoriju tīkls palielināts līdz 30%. Svarīgi palielināt kompensācijas mežsaimniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un veicināt bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu.
Ar vides organizāciju ieteikumiem varat iepazīties šeit: https://www.zalais-barometrs.lv/lv/zinas/92 .
