Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments septembrī sakaru komersantiem organizēja tikšanos par normatīvo regulējumu un kritisko situāciju ar gaisvadiem, norādot, ka ir konstatējams liels daudzums gaisvadu, t.sk. neidentificējami, patvaļīgi un nelegāli izbūvēti, vienlaikus norādot, ka pilsētas mērķis ir sakārtota un humāna pilsētvide, kas respektē kultūrvēsturiskās vērtības.
Diskusija bija kā turpinājums, kurā lēmumu pieņēmēji un iesaistītās puses kopīgi diskutēja par veidu, kā ātrāk un rezultatīvāk uzsākt nelegālo gaisa vadu demontēšanu no Rīgas namu jumtiem. Vairāk nekā 15 gadus – kopš 2006. gada jaunu gaisa vadu jeb iekārto kabeļu līniju iekārtošana Rīgas vēsturiskajā centrā vairs nav atļauta. Neskatoties uz to, Rīgā ir milzīgs skaits gaisa vadu, kuriem nav pierādāma dokumentācija un kuri nav saskaņoti ar namu īpašniekiem – tie šajā laika posmā ierīkoti nelegāli. Patvaļīgi izbūvēti vadi ir nelegāla būvniecība virs iedzīvotāju galvām. Kā diskusijā uzsvēra Ilze Beināre, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos: “Ir ļoti svarīgi, lai būvniecības uzraudzība notiek pēc vienādiem nosacījumiem absolūti ikvienā jomā – vai tā ir ietve, māja vai tie ir vadi. Jebkuram būvniekam un operatoram pēc būtības būtu jārīkojas legāli, un te vissvarīgākā ir stingra uzraudzība.”
Nelegālie gaisa vadi tiks demontēti
Rīgas Domes pārstāvis, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka pienācis laiks uzsākt aktīvu procesu: “Ar sakaru operatoriem runājam jau vismaz piecus gadus, mēģinot panākt, lai visas puses sadarbojas. Mūsu mērķis ir arī strādāt ar namu īpašniekiem, apsaimniekotājiem. Aicinām arī ēku īpašniekus un namu apsaimniekotājus palīdzēt, lai savestu kārtībā savu saimniecību – pārbaudot vadus, konstatējot, kas ir marķēts, kas nav un šo informāciju iesniedzot Rīgas domei, tā atvieglojot darbu un ļaujot operatīvi saprast, kur nepieciešams apsekot situāciju.Tas būtu liels atspaids, ja šī informācija jau būtu iesniegta. Ir izstrādāts process, kā tiešām demontēt nelegālos vai patvaļīgi izbūvētos gaisa vadus. Ja varam identificēt īpašnieku, tad tiek uzsākts administratīvais process un operatoram ir pienākums noteiktā termiņā demontēt esošo vadu. Ja tas netiek izpildīts, tad tiek uzlikts sods, sākot no 100 eiro. Ja redzam, ka operators tiešām nereģē, tad vadu demontēsim paši.”
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Gints Miķelsons piedāvāja, ka nelegālo gaisa vadu demontāžā varētu iesaistīt arī būvniekus: “Iespējams, var domāt par uzraudzības deleģējumu dažādiem tirgus dalībniekiem, kas var veikt apsekošanu, uzraudzību un vēlāk arī demontāžu. Tuvāko gadu laikā mūs sagaida ēku renovācijas vilnis Rīgā un Pierīgā. Skaidrs, ka tad būvnieki atkal masveidā saskarsies ar šiem traucējošiem gaisa vadiem, un tas var būt brīdis, kad izveidot saķeri un demontēt vadus, kuru īpašniekus nevar identificēt.”
Uz nepieciešamību pēc aktīvas rīcības norādīja arī Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Situācija ir absurda – Rīgas vēsturiskajā centrā šie patvaļīgi ievilktie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus. Gaidīšanas laiks ir pagājis – šobrīd vairs nav jābūt draudzīgiem, bet gan ir jārīkojas – sagaidām, ka uzraugošās institūcijas sāk reāli risināt problēmu. Vai ir noņemts kaut viens vads 12 mēnešu laikā? Visticamāk, atbilde ir “nē”. Bet tikmēr tā ir īsta ēnu ekonomika, kura reāli eksistē virs mūsu galvām. Ir jābūt kontroles mehānismam, un visiem ir jāievēro vienādi nosacījumi.”
Nelegāli gaisa vadi ir negodīga konkurence
Nelegāli ierīkoto gaisa vadu likvidēšana nekādā veidā nesamazinās mobilo un fiksēto sakaru pieejamību iedzīvotājiem. Vairums pakalpojumu sniedzēju ir ieguldījuši savas infrastruktūras attīstībā, nodrošinot legālus pieslēgumus, kas arvien būs pieejami. Ātrāku nelegālo gaisa vadu demontāžu apgrūtina tas, ka komersanti, kas gaisa vadus interneta nodrošināšanai ievilkuši nelegāli, nav ieinteresēti situāciju risināt. Patvaļīgi izbūvēti, nelegāli gaisa vadi kropļo arī tirgus konkurenci, radot nevienādus nosacījumus un izmaksas – nelegālu gaisvadu izbūve vai uzturēšana ir ātrāka, lētāka un vienkāršāka nekā likumīga būvniecība, atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa diskusijā pauda: ”Mēs kā asociācija vēlamies, lai ir vienāda konkurences situācija un tiek ievērots likums. No nozares viedokļa ir būtiski, ka visiem ir vienādi spēles noteikumi, savukārt valsts vai pilsēta no savas puses kontrolē, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Ja mēs esam pret ēnu ekonomiku, pret nelegālu tabaku, nelegālu alkoholu, loģiski, ka arī gaisa vadu kontekstā ir jābūt tādai pašai attieksmei. Nekas neattaisno nelegālu būvniecību, kuras rezultātā rodas gan draudi sabiedrībai, gan arī valstij netiek nomaksāti nodokļi.”
Drošības riski motivē demontēt ātrāk
Tā kā nereti nelegāli ievilktiem gaisa vadiem nav iespējams indentificēt to īpašniekus, ir risks, ka tie var tikt izmantoti arī pretlikumīgām darbībām – nelegāla interneta vai neatļautu TV kanālu pārraidīšanai, radot draudus sabiedrībai, kā arī ekonomiskos zaudējumus. Laikā, kad ārkārtīgi plaša uzmanība tiek pievērsta informatīvās vides kvalitātei, ir nepieņemami, ka vienlaikus pastāv iespēja, piemēram, aizliegtos TV kanālus redzēt, pateicoties nelegāli izvilktajiem gaisa vadiem.
“Esošā situācija ir sakustējusies, bet gribam, lai šis process ir ātrāks un no nozares puses esam gatavi aktīvi līdzdarboties. Turklāt neviens nezina, kas notiek šajos nelegāli izvilktajos gaisa vados – kam tie pieder, kas caur tiem tiek raidīts. Tas nav tikai ēnu ekonomikas jautājums, tas ir arī nacionālās drošības jautājums – kas ir šis saturs, kas tajos tiek raidīts. Šobrīd, nerisinot aktīvi situāciju, dodam nesodāmības auru, ka var rīkoties nelegāli, netiekot sodīti,” diskusijas noslēgumā uzsvēra Signe Bāliņa.
Nelegāli ievilktie gaisa vadi arī netiek apsaimniekoti, līdz ar to namīpašnieki un arī paši iedzīvotāji nevar zināt un būt droši par to tehnisko stāvokli – vai tie jau nekļūst bīstami ekspluatācijai, vai nevar radīt draudus drošībai. Turklāt nelegāla gaisa vadu ierīkošana un patvaļīga to stiprināšana pie ēku jumtu konstrukcijām bojā un degradē vēsturiskās ēkas un Rīgas vēsturisko centru, kas iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Diskusijas laikā arī tika atklāta vietne, kur aicina Rīgas iedzīvotājus iesaistīties un ziņot par bīstamiem gaisa vadiem - www.nelegaligaisavadi.lv. Diskusijā “Vados sapinušies” piedalījās Rīgas Domes Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis un Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Guntis Miķelsons un LIKTA prezidente Signe Bāliņa, savukārt uzņēmumus pārstāvēja Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks un Baltcom pārstāve Tīna Lūse, lai izvērtētu Rīgas Domes piedāvāto plānu nelegālo gaisa vadu demontāžai. Savukārt par praktiskiem riskiem, ja nelegālo gaisa vadu novākšana tiek kavēta, diskusijai pievienojās arhitekts Visvaldis Sarma, kā arī LANĪDA pārstāve Līga Plaude.
Diskusijas ierakstu var vērot: https://ej.uz/VadosSapinusies
