No šī gada februāra, kad sākās karš Ukrainā, ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā. Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.
“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.
Meža nozarē 2022. gads ir bijis nepastāvīgs: vēl pirms gada nevarējām prognozēt ne zaru šķeldas pieprasījuma trīskāršu pieaugumu, ne arī to, ka iepriekš mežsaimniecības pakalpojumu līgumos iestrādātie cenu indeksācijas mehānismi nespēs nodrošināt tirgum un situācijai adekvātu cenu pakalpojumu saņemšanā.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsvēra: “LVM līdz šim ir strādājusi un turpinās strādāt tā, lai nodrošinātu iespējami ritmisku koksnes produktu piegādi kokapstrādes un siltuma ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Izaicinājumi, ko rada straujās piedāvājuma un pieprasījuma svārstības nozarē gan koksnes produktu, gan pakalpojumu jomā, biomasas izmantošanas straujais pieaugums enerģētikā un ES Zaļās vienošanās ieviešana, nosaka vajadzību pēc vēl ciešākas komunikācijas un sadarbības mežā nozarē gan uzņēmēju, gan interešu organizāciju starpā. Tādēļ mums ir būtisks Latvijas Kokrūpniecības federācijas ekspertu viedoklis un saruna nozares uzņēmumu un kopējo tirgus situāciju, balstoties uz sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem. Tāpat nozīmīgs attīstības virziens, pie kā kopīgi strādājam, ir nozares digitalizācija, e-pavadzīmju ieviešana un efektīvākas, videi un ceļiem draudzīgākas koksnes transporta sistēmas attīstība. Tāpēc esam vienojušies ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju par sadarbības formātu, kas ļaus turpmāk vēl proaktīvāk risināt nozares attīstības izaicinājumus.”
LKF un LVM turpinās regulāras sarunas savstarpēji noslēgtā sadarbības memoranda ietvaros ar mērķi kāpināt atjaunojamo resursu un bioekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. 2021. gadā noslēgtās vienošanās kopējie mērķi paredz līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu meža nozarē, divas reizes palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību, kā arī veidot par 25 % ražīgākas mežaudzes.
LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums Latvijā un veic valsts meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. LVM pamatuzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu meža īpašumu apsaimniekošanu, veicinot sakārtotas dabas, sociālās un biznesa vides izveidi.
LKF pārstāv vadošās meža nozares nevalstiskās organizācijas Latvijā: Latvijas Mežizstrādātāju savienību, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju, asociāciju “Latvijas Koks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, Mēbeļu ražotāju asociāciju Latvijā un Latvijas koka būvniecības klasteri.
