LOSP valdes priekšsēdētājs G.Gūtmanis: “Mēs redzam, ka izaicinājumu paliek arvien vairāk - dramatiskais energoresursu izmaksu pieaugums, nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana Latvijas zemniekiem ES tirgū, kas rada draudus saimniecību ražošanas apturēšanai vai pat iespējamiem bankrotiem. Valsts neizlēmības nodokļu un energoresursu apgādes jautājumu rezultātā mēs varam palikt bez vietējiem augļiem, dārzeņiem, gaļas un piena. Tādēļ īpaši svarīgi jau šobrīd diskutēt ar politisko spēku pārstāvjiem, lai gūtu savstarpēju izpratni par notiekošo, par problēmjautājumiem šodien un tuvākajā nākotnē. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas pārstrāde nodrošina mūsu tautu ar pārtiku, dod darbu lauku un pilsētu iedzīvotājiem, kā arī veic apjomīgas iemaksas valsts budžetā, veidojot nozīmīgu kopējā valsts eksporta daļu.”
LOSP biedri bija sagatavojuši jautājumus partiju pārstāvjiem, iepazīstoties ar partiju programmām. LOSP organizētajās diskusijās piedalījās: Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - Kaspars Gerhards un Uģis Mitrevics; "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" - Anna Vītola Helviga, Edgars Putra, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns; LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - Vilis Krištopans; Zaļo un Zemnieku savienība – Viktors Valainis, Normunds Audzišs, Raimonds Miltiņš; Attīstībai/PAR – Madars Lasmanis; "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija- Jānis Tutins; Politiskā partija "KATRAM UN KATRAI"- Aivars Strakšas; Konservatīvie - Jānis Cielēns; Jaunā VIENOTĪBA – Mārtiņš Felss, Andis Malējs.
Diemžēl jānorāda, ka uz diskusijām tika aicināti, taču neieradās pārstāvji no trīs politiskajām partijām: “Progresīvie”, “Latvijas krievu savienība” un “Stabilitātei!”. Svarīgi ņemt vērā, ka iepriekš minētās partijas pretendē iekļūt Saeimā un saņemt valsts finansējumu, taču LOSP pārstāvēto organizāciju - daudzu desmitu tūkstošu biedru, jautājumi un viedokļi tās neinteresēja.
No klātesošo partiju pārstāvjiem LOSP sagatavoto vienošanos par turpmāko sadarbību darbībai nākamajos četros gados parakstīja septiņas politiskās partijas: Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"; Zaļo un Zemnieku savienība; Attīstībai/Par!; "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija; Politiskā partija "KATRAM UN KATRAI" un “Konservatīvie”.
Partijas Jaunā VIENOTĪBA un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deleģētie pārstāvji vienošanos atbalstīja taču nebija pilnvaroti to parakstīt.
LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe: “Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji cer uz saprātīgiem 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kā rezultātā tiks pieņemta lauku attīstības un lauksaimniecības ilgtspējīga stratēģija, kas pārtikas ražošanu un valsts iedzīvotāju apgādi ar to noteiks kā vienu no Latvijas stratēģiskajiem mērķiem. Gaidīsim solīto, taisnīgo un līdzvērtīgo, pārējās Eiropas valstīs esošo, PVN likmi pamatpārtikai, lai atvērtajā Eiropas Savienības tirgū pircējiem Latvijā nebūtu jāpārmaksā PVN par maizi, pienu, dārzeņiem un gaļu.”
Vienošanās ar politiskajām partijām:
Pieņemot stratēģiski nozīmīgus lēmumus lauksaimniecībā, apņemamies kopīgi nonākt līdz izsvērtiem un līdzsvarotiem lēmumiem.
Apņemamies:
- Saeimā apstiprināt lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju. Stratēģiju izstrādā lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.
- Noteikt pārtikas ražošanu Latvijā un apgādes nodrošināšanu par Nacionālās drošības prioritāti.
- Tautsaimniecības attīstības plānošanā balstīties uz vietējo resursu līdzsvarotu un ekonomiski pamatotu izmantošanu.
- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
- Sadarbībā ar LOSP un zvejnieku organizācijām izstrādāt un apstiprināt Rīcības plānu piekrastes zvejas aroda saglabāšanai ar mērķi saglābt piekrastes teritoriju tradīcijas un vidi kā nacionālas nozīmes pamatvērtību.
- Samazināt PVN likmi pamatpārtikas produktiem no lauka līdz galdam.
- Publiskajos pārtikas iepirkumos tiek noteikta prioritāte vietējiem produktiem, ievērojot īsās piegādes ķēdes principu, atbilstoši sakārtojot likumdošanu.
- Pieņemot likumus, plānošanas dokumentus un citus normatīvos aktus, kas attiecas uz lauksaimniecību, ievērot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotā ES tirgū.
- Ievērot pēctecību un paļāvību pieņemtajos lēmumos.
- Apstiprināt Saeimā likumprojektu, kas nodrošina, no valsts finansējuma neatkarīgu finansēšanas kārtību lauksaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, izmantojot ES valstu labāko pieredzi.
