ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Eiropas Savienības Zaļais kurss paredz virkni nosacījumu attiecībā uz lauksaimniecībā īstenotajiem procesiem. Vienlaikus ES uzsver nozīmi atkritumu samazināšanai un pārstrādei, nosakot, ka līdz 2035.gadam arī Latvijā poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Svarīgi, ka kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā pilnvērtīgi iesaistās arī lauksaimniecības organizācijas. Jau šobrīd lauksaimnieki arvien vairāk domā, kā saimniekot ilgtspējīgi un videi draudzīgi, tāpēc šajā aptaujā vēlamies uzzināt lauksaimnieku viedokli par to, cik efektīvi šobrīd Latvijā tiek īstenota lauksaimniecībā radītā iepakojuma apsaimniekošana.”
LOSP izpilddirektors Guntis Vilnītis aicina lauksaimniekus būt aktīviem un paust viedokli, jo pareiza atkritumu apsaimniekošana palīdzēs ne tikai veicināt aprites ekonomiku, bet arī saglabāt Latvijas un pašas saimniecības vidi tīrāku: “Esmu pārliecināts, ka jau sen pagājuši tie laiki, kad iedzīvotāji atkritumus dedzināja savās krāsnīs vai pagalmos. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma pēdējos gadu desmitos ir būtiski attīstījusies. Tomēr, ņemot vērā sezonāli pienākošos jautājumus par to, kur likt dažāda veida iepakojumus – plēves, plastmasas kanniņas un citus izstrādājumus, kuri rodas pēc saimniecībā īstenotajiem darbiem, ir skaidrs, ka sistēma vēl ir attīstāma. Tāpēc, lai to veiksmīgāk īstenotu, svarīgi, ka saimnieki par to runā un izsaka viedokli, ko aicinām izdarīt šīs aptaujas ievaros.”
Aptaujā aicināti piedalīties lauksaimnieki, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažāda veida iepakojumi, tostarp ruļļu plēves, agroplēves, lielmaisi jeb Big Bag, plastmasas kanniņas un cita veida materiāli.
SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts skaidro, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski sarucis to oficiālo atkritumu apsaimniekotāju skaits, kuri ir gatavi pieņemt lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu: “Iepakojumu tirgus starptautiskā mērogā ir ļoti svārstīgs, tāpēc, krītoties materiālu cenām, daudzi nolemj šos iepakojumus vairs neņemt. Tajā pašā laikā plēves, Big Bag maisi, plastmasas kannas ir pārstrādājams iepakojums, līdz ar to jau valsts mērogā būtu jādomā, kā veicināt šo iepakojumu atgūšanu. Ja rēķināmies, ka komersantiem nav rentabli braukt pēc tiem uz saimniecībām, tad ir jānosaka alternatīvas, kur saimniecības šos iepakojumus var nogādāt iespējami tuvu savai darbības vietai. Tāpat būtu jāveicina tādas apsaimniekošanas metodes, kas ļauj saimniecībām būt pārliecinātām, ka iepakojums vienmēr tiks savākts, turklāt neprasot par pakalpojumu maksu. Pretējā gadījumā veidojas situācijas, kad tirgū parādās nelegāli komersanti, kuri savāc labo iepakojumu, tiecoties par to nedaudz nopelnīt, taču būtībā degradē kopējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.”
Aizpildīt aptaujas saimniecības aicinātas līdz 2022.gada 24.janvārim elektroniski šeit - https://ej.uz/aptauja_zemnieku_saimniecibas. Aptauja ir anonīma un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, vērtējot kopējo atbilžu statistiku.
Visi aptaujas dalībnieki piedalīsies izlozē par vērtīgām balvām ar kopējo balvu fondu 300 eiro vērtībā. Izloze notiks 3.februārī un par tās rezultātiem uzvarētāji tiks informēti individuāli.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimniekus apvienojošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno vairāk kā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares. Biedri apsaimnieko vairāk kā 662 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk kā 6000 darbinieku. Biedrības “Zemnieku saeima” darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un Eiropas Savienības līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir biedrība, kas apvieno valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Šobrīd LOSP apvienot 59 ražotāju organizāciju, tai skaitā 6 daudznozaru organizācijas, 53 nozaru organizācijas.
