DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. septembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu

FOTO: Renārs Koris

Šodien svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā autoceļa Duči–Limbaži (P53) posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem (18,35.-25,92. km). Šis ceļa posms ilgus gadus bija ar grants segumu, bet tagad autoceļu Duči-Limbaži visā garumā klāj asfalta segums un autobraucējiem maršruts ir kļuvis daudz komfortablāks. 

Kopš dzelzceļa līnijas Skulte–Limbaži slēgšanas pirms aptuveni 20 gadiem, šī autoceļa nozīme pārvadājumos bija būtiski pieaugusi, tas arī ir īsākais maršruts no Limbažiem līdz Rīgai. Ceļa posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem atrodas Zemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tāpēc ceļa pārbūves procesā tika veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz dabas vērtībām.

7,5 km garajā posmā veikta ceļa konstrukcijas pilnā pārbūve, izbūvējot salturīgo slāni, nesaistītu minerālmateriālu seguma pamatu un divās kārtās ieklājot asfaltbetonu. Pārbūvētā seguma nestspēja atbilst satiksmes intensitātes perspektīvai tuvāko 20 gadu periodā, ņemot vērā prognozējamo kravas transporta un lauksaimniecības tehnikas pārvietošanos.

Šogad ceļu būvdarbi notiek vairāk nekā 100 ceļu posmos, bet šis ceļa posms līdz Limbažiem ir unikāls un bija tiešām ļoti un ilgi gaidīts. Limbažu ceļš un šis pēdējais posms ir viens no diviem, kas palika nesakārtoti vēl no lielās dzelzceļa līniju slēgšanas, otrs ir Lielo Kangarkalnu ceļš, pie kura patlaban arī notiek darbs,” šodien svinīgajā pasākumā teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Bija jāpaiet 20 gadiem, kas ir viena cilvēka nopietns izaugsmes laiks, lai sen dotie solījumi piepildītos. Tagad Limbažu un apkārtnes iedzīvotāji jau izbauda labas ceļa infrastruktūras pozitīvās puses. Paldies visiem, kas pielika roku, lai šis projekts realizētos!” uzsvēra ministrs. Viņš arī norādīja, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt realizēt reģionālo autoceļu remontdarbu programmu, ko izstrādā VSIA Latvijas Valsts ceļu un Satiksmes ministrija.

Posmā pārbūvētas sešas pieturvietu platformas, izbūvētas sešas jaunas caurtekas un aizsargbarjeras 7,6 km kopgarumā. Lai uzlabotu satiksmes drošību un braucēju komfortu, autoceļa P53 trase iztaisnota 18., 21., 22. un 25. kilometrā, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ceļa Ziemeļvidzemei raksturīgo lauku ainavu ar līkumotiem ceļiem.

“Ceļa posms ko šodien atklājam ir ne vien ļoti sen doto solījumu izpildījums, to var uzskatīt arī par jaunas valsts reģionālo ceļu sakārtošanas programmas sākumu. Ceļa Dūči – Limbaži posms, kas pēdējais bija palicis ar grants segumu, tas savieno reģionālo centru – Limbažus – ar galveno autoceļu, kas ved gan uz galvaspilsētu Rīgu, gan uz uzņēmējdarbībai būtisku objektu – Skultes ostu, gan savieno ar kaimiņvalsts Igaunijas ceļu tīklu. Šāds savienojums arī jaunajā reģionālo ceļu programmā būtu prioritārs. Tuvākajos sešos gados mēs konsekventi, atbilstoši kritērijiem un prasībām remontēsim reģionālos autoceļus. Tas notiks paralēli galveno autoceļu attīstības programmai. Protams, mums būs vēlmes jāsalāgo ar iespējām, proti, finansējumu kas būs pieejams, tomēr darīsim secīgi, un atbilstoši kritērijiem, sākot ar tiem posmiem, kuriem ir visaugstākā prioritāte mobilitātei un ekonomikas attīstībai,” sacīja VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Visā būvdarbu posmā saglabāti ainaviski nozīmīgie koki, kā arī bērzu un balto vītolu aleja posmā no krustojuma ar  V129 līdz Limbažiem. Saudzējot alejas koku sakņu sistēmu, blakus tiem nav veidoti sāngrāvji ūdens atvadei, bet izbūvēta slēgtā ūdens novades sistēma. Lai nodrošinātu gaisa piekļuvi koka sakņu sistēmai, ap alejas kokiem iebūvētas perforētas caurules gaisa apmaiņai. Šīs sistēmas izmaksas bija aptuveni 18 000 eiro (bez PVN). Tāpat projektēšanas procesā saņemts ornitologu atzinums, atbilstoši tam tika arī atjaunotas četras stārķa ligzdas, kas atradās būvdarbu zonāĀrpus ligzdošanas laika tās tika atjaunotas ligzdošanas vietās.

Darbus veica SIA Limbažu ceļi par līgumcenu 5 430 210 (ar PVN), kas finasēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Šodien ir nozīmīga diena, un liels paldies visiem, kas bija iesaistītiir liels prieks par paveikto. Lai gan bija jāgaida ilgi, laikam katrai lietai ir savs laiks, un, kur ir ceļi, tur ir arī attīstība. Šis ir patiesi labs ceļš, pats regulāri šeit braucu un varu apgalvot, ka mēs visi, kas šeit dzīvo, esam ļoti gandarīti,” sacīja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Pirms būvdarbu uzsākšanas no autoceļa nodalījuma joslas būvdarbu zonā pie Erlavas tika konstatēti divi Eiropas Savienībā aizsargājamo zālāju biotopi (“Mēreni mitras pļavas” un “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs”). Pirms būvdarbiem bioloģiski vērtīgais zālājs tika izņemts un aizvests pārstādīšanai atbilstošā vietā Apes novada Virešu pagastā.

“Dabiskie zālāji Latvijā kļuvuši reti sastopami un to platības samazinās. Izzūdot piemērotām dzīvotnēm, samazinās arī dabiskos zālājos mītošo augu un kukaiņu izdzīvošanas izredzes. Lai arī ceļmalas neaizstāj dabisko pļavu dzīvotnes, tās palīdz pļavu sugām saglabāties kaut nelielās platībās un izplatīties tālāk. Tāpēc ceļa nodalījuma joslas, kas saglabātas pēc iespējas dabiskas, kļūst arvien nozīmīgākas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, īpaši intensīvas lauksaimniecības apvidos,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un ar gandarījumu atzīst, ka izpratne par dabai draudzīgas infrastruktūras veidošanu pamazām ienāk arī Latvijā. Turklāt ceļmalas ir sugu izplatīšanās koridori – gan dabiskām sugām, gan invazīvām, līdz ar to ir rūpīgi jāpiedomā pie tā, kā šīs joslas tiek apsaimniekotas.

“Šī ceļa rekonstrukcijas laikā veiktā dabiskās pļavas biotopa velēnas pārstādīšana bija pirmā reize Latvijā, kad dabas ekspertu, privāto īpašnieku un valsts institūciju sadarbībā tika izmantota šāda pļavas vērtību saglabāšanas metode,” akcentē Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš. “Dabiskās pļavas ir unikālas ekosistēmas, kas veidojas daudzu gadu desmitu laikā, un diemžēl to Latvijā palicis pavisam maz – tikai 0.7% no visas teritorijas. Tāpēc Limbažu velēnas pārstādīšana ir ieguldījums dabisko zālāju saglabāšanā, kas devis arī praktisko pieredzi un materiālu zinātniskai izpētei, kā arī ir lielisks sadarbības piemērs. Mums ir prieks, ka Limbažu velēna Ziemeļgaujā ir veiksmīgi ieaugusies, kā arī gandarījums par kopā paveikto dabas labā,” viņš uzsver.

Gribu apsveikt Limbažu pagasta iedzīvotājus ar šo ceļu, kas ir ainaviski krāšņs, un blakus dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāte noteikti uzlabosies. Paldies visām pusēm, kas bija iesaistītas. Posma kopgarums ir 7,5 km, projekta laikā, lai saglabātu bērzu aleju, 9 km garumā ieguldīta drenāžas sistēma, izbūvēti 7,7 km aizsargbarjeru. Izbūvēts 1,5 km caurteku, kā arī saglabātas četras stārķu ligzdas,” stāstīja SIA Limbažu ceļi valdes loceklis Andis Zaļaiskalns.

Šis projekts aizsākts jau 2010. gadā, kad skiču projekta ietvaros tika izstrādāti galvenie parametri un trases novietojums. Iztaisnojot trasi, konsultējāmies arī ar ainavu arhitektiem, un, lai atrisinātu komplicēto projektēšanas uzdevumu, iesaistījās teju viss AS Ceļuprojekts  kolektīvs,” uzrunājot klātesošos norādīja AS Ceļuprojekts projektētājs Endijs Virsis. Savukārt SIA Būvju profesionālā uzraudzība pārstāvis Dzintars Segliņš izteica lielu gandarījumu par iespēju būs ceļa atklāšanas pasākumā un uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs gan iedzīvotājiem, gan arī tūrismam. Es gribētu teikt, ka atklāsim jauna ceļa sākumu, nevis nobeigsim objektu,” tā Segliņš.

Pēc svinīgās ceļa posma atklāšanas un lentas griešanas, pasākuma dalībnieki arī iesēja ceļmalā Dabas pārvaldes sarūpētās dabīgās pļavas augu sēklas. Iesētas kopumā 15 sugu sēklas, tai skaitā parastais vizulis, īstā madara, parastā smaržzāle, klinšu noraga, gaiļbiksīte, vidējā ceļteka, parastā bitene un citas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU