Es apsveicu Jūs dzimšanas dienā! Kā jau ministra kungs teica, Jūsu dzīvesgājums sakrīt ar Latvijas valsts dzīvesgājumu.
Man jāsaka, ka Jūs esat Latvijas diplomātijas etalons, un visiem diplomātiem ir jāraugās, kā Jūs šo darbu paveicāt, kā Jūs pārstāvējāt Latvijas valsti ar šarmu, ar gudrību un ar izveicību.
Jūs diplomāta karjeru sākāt 70 gadu vecumā, līdz ar to var teikt – nekad nav par vēlu sākt kaut ko jaunu. Jūs turpinājāt diplomāta darbu veselu desmitgadi. Jūsu dzīvesgājums kā jaunietei Latvijas neatkarības laikā, tad trimdā, kur Jūs vienmēr aktīvi atbalstījāt trimdas sabiedrību un Latvijas valsts centienus atgūt neatkarību, un, protams, Jūsu darbs kā diplomātei Latvijas valsts labā ir atainots šajā izstādē.
Es minēšu trīs īsus piemērus no notikumiem, kuros man bija gods ar Jums sadarboties.
Pirmā epizode. 1990. gadā toreizējais Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem. Tobrīd Latvijas valdība nebija atzīta un Latvijas valsts pārstāvniecība bija Latvijas diplomātiskais dienests, ko toreiz vadīja Latvijas sūtnis A. Dinbergs Vašingtonā. Nagobads-Ābolas kundze ļoti aktīvi piedalījās sarunās, lai panāktu to, ka Latvijas diplomātiskais dienests atzīst Latvijas valdību. Tas, no mūsdienu viedokļa skatoties, var šķist jocīgi, ka diplomātiskajam dienestam ir jāatzīst valdība. Latvijas diplomātiskais dienests to, protams, atzina, un man jāsaka, ka ļoti liela loma šajās diplomātiskajās sarunās – diplomātiskajās sarunās pēc to īstās nozīmes – bija tieši Nagobads-Ābolas kundzei. Šīs sarunas notika Vācijā, daži no klātesošajiem varbūt tajās arī piedalījās, un es pieņemu, ka izstādē ir redzama arī kāda fotogrāfija no šīm vēsturiskajām sarunām.
Otrā epizode. 1991. gada augustā mēs ar kundzi bijām pie Nagobads-Ābolas kundzes Parīzē. Klāt bija arī toreizējais Latvijas Tautas Frontes vadītājs. Mēs runājām par to, ka acīmredzot ir nepieciešams zināms valdības restarts. Tika pārrunātas gan valdības personālijas, gan veids, kā to izveidot. Tas gan, kā zināms, vairs nebija vajadzīgs, jo pienāca 21. augusts.
Trešā epizode – kad Nagobads-Ābolas kundze jau bija iecelta par vēstnieci Francijā – bija Latvijas zelta atgūšana. Latvijai bija zelta krājumi Francijā, un, kad Latvija atguva savu pilno rīcībspēju, tie bija ātri jāatgūst. Arī tur liela loma bija Nagobads-Ābolas kundzei, kura personīgi pazina gan attiecīgos valdības locekļus, gan toreizējo Francijas Bankas prezidentu. Tas Latvijai, kurai nebija valūtas, bija ārkārtīgi svarīgi.
Ja mēs runājam par Latvijas zeltu, es gribu uzsvērt vēl vienu momentu, kam varbūt ir netieša, bet tomēr saistība ar Nagobads-Ābolas kundzes darbību un kas liecina par Baltijas valstu solidaritāti un sadarbību jau pirms Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas atzīšanas. Proti, kad lietuviešiem un igauņiem bija beigušies zelta krājumi, Latvijas diplomātiskais dienests no Latvijas zelta līdzekļiem (procentiem) maksāja arī Igaunijas un Lietuvas diplomātiskajam dienestam. Mēs palīdzējām viņiem, jau sākot no 70./80. gadiem.
Nagobads-Ābolas kundzes ieguldījums Latvijas valsts atjaunošanas procesā gan pirms nozīmēšanas par vēstnieci, gan it sevišķi pēc tam ir milzīgs, un šis dzīvesgājums ir patiešām unikāls Latvijā un arī Eiropas mērogā.
Liels paldies izstādes organizatoriem, kuratoram Lappuķes kungam! Šī izstāde pieder pie mūsu vēsturiskās atmiņas.
