Valsts prezidents, uzklausot žurnālistu organizāciju pārstāvju apkopoto informāciju par dažāda veida vēršanos pret žurnālistiem, uzsvēra: “Visos tiesībsargājošo institūciju posmos – policijā, prokuratūrā, tiesās – ir jābūt vienotai izpratnei par to, kā konstatēt, ja kāds žurnālists tiek vajāts tāpēc, ka pilda savu profesionālo pienākumu.” Šāda rīcība, kas kavē žurnālistu pilnvērtīgi darīt savu, demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo darbu, ir jāspēj konstatēt, un tiesībsargājošajām institūcijām pret to jāvēršas, neraugoties uz to, vai uzbrukumi žurnālistiem notiek fiziskajā vai virtuālajā vidē.
Valsts prezidents arī uzsvēra sociālo mediju problemātisko ietekmi uz demokrātijas kvalitāti, to, ka ir nepieciešams sociālo mediju publisks regulējums gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī. “Ja publiskās diskusijas telpas kvalitāte pazeminās, ja samazinās sabiedrības gatavība piedalīties publiskās debatēs tāpēc, ka šī vide ir piesārņota, tad demokrātija sociālo mediju dēļ var tikt apdraudēta. Tā ir ļoti nopietna problēma, un ir nepieciešama rīcība.”
Valsts prezidents ar žurnālistu pārstāvjiem, kā arī klātesošajiem advokātiem, kuri bez maksas sniedz juridisku palīdzību medijiem, pārrunāja arī iespēju noteikt specifisku – gan kriminālu, gan administratīvu – atbildību par vajāšanu internetā. Tika pārrunāti arī citi juridiski risinājumi, kā pasargāt žurnālistus un kā stiprināt žurnālistu darba tiesisko vidi. Valsts prezidents uzsvēra, ka “nepieciešams padziļināt izpratni Valsts policijā, tiesās, prokuratūrā par šiem tematiem”.
Tika apspriesti arī jautājumi par reģionālo mediju situāciju, mediju vides kvalitāti un žurnālistu ētiku, mediju kritiku.
