Lokālo slimnīcu prioritātes ir neatliekamās medicīniskās palīdzības pacienti, bērni un grūtnieces
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs atgādina: “Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. II un III līmeņa jeb lokālās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, ietverot pacientu plūsmas pārvirzīšanu no Covid-19 slimību ārstējošajām iestādēm. Pārējo slimnīcu prioritātes, kas ietvertas arī Veselības ministrijas (VM) saņemtajā paziņojumā, ir sniegt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar neatliekamām medicīniskām indikācijām, bērniem un grūtniecēm. Ja slimnīcas darbojas saskaņā ar iepriekš minētajām prioritātēm, tad tehniski 15% gultu fonda rezervi nav iespējams nodrošināt.”
J. Kalējs papildina: “Patlaban ir neskaidrs arī 15% fonda pamatojums, jo gultām ir dažādi profili. Ja dzemdību nodaļā ir brīva gulta, tas nenozīmē, ka iespējams uzņemt jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu ķirurģijas, terapijas vai bērnu nodaļā. Turklāt atkārtoti jāuzsver, ka šajā gadījumā slimnīcās paredzēts ievest arī Covid-19 pozitīvos pacientus, kuri acumirklī var paralizēt atsevišķu nodaļu vai pat slimnīcas darbu. Tāpat VM ziņojumā uzsvērts, ka visām slimnīcām jāveido tranzīta jeb observācijas gultas, kurās pacientiem jāuzturas līdz brīdim, kad saņemti testa rezultāti. Dažreiz rezultāti var tikt saņemti pat līdz 36 stundām pēc izmeklējuma, tādēļ neziņa apdraud pacientu un mediķu drošību, kā arī citu slimnīcas pakalpojumu kvalitāti. Ārstniecības iestādes jau kopš pavasara hospitalizācijas plānu maiņas veikušas gultu pārprofilēšanu, taču ēku infrastruktūra nav piemērota vēl apjomīgāku izmaiņu nodrošināšanai - tās ir tehniski un finansiāli neiespējamas prasības.”
Covid-19 pacientus jānogādā infekciju slimībām pielāgotās slimnīcās
J. Kalējs uzsver: “Biedrības ieskatā Covid-19 pacientus patlaban primāri jātransportē uz jau pavasarī tam pielāgotajām universitāšu un ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām, kuras šim mērķim saņēmušas papildu finansējumu infrastruktūras uzlabojumiem un medicīnisko tehnoloģiju iegādei, organizējušas mediķu apmācībās, kā arī pats būtiskākais kritērijs – tajās visās ir funkcionējošas infekcijas slimību nodaļas un tiek nodarbināti nepieciešamie speciālisti. Pašvaldību slimnīcu galvenais uzdevums savā kompetences līmenī ir sniegt pacientiem neatliekamo palīdzību. Slimnīcās nedrīkst pieļaut Covid-19 slimnieku ievešanu, pretējā gadījumā visas valsts neatliekamās palīdzības nodaļas var tikt pakāpeniski “paralizētas”.
Nepārdomāti lēmumi apdraud pacientu, mediķu un iedzīvotāju veselību
“Pašvaldības slimnīcas savu iespēju robežās dara visu iespējamo, taču atsakās piekrist VM piedāvātajam modelim, kura ietvaros var tikt apdraudēti pacienti, mediķi un iedzīvotāji kopumā. Mēs nedrīkstam ļaut lokālajās slimnīcās ievest Covid-19 pacientus, tādējādi pakļaujot riskam neatliekamo medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Nevēlamies nonākt situācijā, kad pietrūks cilvēkresursu, kas sniegtu palīdzību ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī citos neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos,” secina J. Kalējs.
Nav skaidrs politikas veidotāju rīcības plāns
“Lokālās slimnīcas no politikas veidotāju puses nav tikušas iesaistītas diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumiem un rīcības plānu. Gatavošanās un situācijas modelēšana varēja notikt visu vasaru, tādēļ nav korekti slimnīcas divas dienas pirms Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu plūsmu pārorientēšanas nostādīt fakta priekšā, ka visām pašvaldību slimnīcām tagad būs jāārstē arī Covid-19 pacientus. Slimnīcas šādam pavērsienam nav gatavas, un tāds uzdevums arī nav bijis. Patlaban skaidras vadlīnijas no politikas veidotāju puses nav, tādēļ nereti saskaramies ar situāciju, ka slimnīcām patstāvīgi jāpieņem lēmumi par pacientu plūsmu sadali. Mūsuprāt, ir skaļi jāiestājas pret gadījumiem, kad neapdomīgi politikas veidotāju lēmumi var atstāt neatgriezeniskas sekas uz veselības aprūpes pakalpojumu kopumā,” komentē J. Kalējs.
Ārstniecības personāls pašvaldību slimnīcās dara visu iespējamo
Neraugoties uz to, ka visām pašvaldību slimnīcām šis laiks ir ļoti sarežģīts, slimnīcu darbinieki un vadība savu iespēju robežās turpina darīt visu iespējamo, lai pasargātu pacientus un, galvenokārt, mediķus no slimības izplatīšanās. Turpmāko notikumu attīstības virzieni ir neskaidri, tādēļ, jāizvairās no situācijas, kurā infekcija nekontrolēti pārņem virsroku. Būtiski cienīt mediķu ieguldīto darbu, izturoties atbildīgi un ievērojot visus noteiktos piesardzības pasākumus.
Par hospitalizācijas plānu
Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai 7 no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai 5 pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī 2 valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda vien universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību (ieskaitot COVID-19).
NMP ārstniecības iestādes
V līmenis: P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS (“LIC”), Bērnu KUS
IV līmenis: Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas
III līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca
II līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca
Specializētā slimnīca: Siguldas slimnīca - dzemdību profils
Par “Latvijas Slimnīcu biedrību”
“Latvijas Slimnīcu biedrība” ir brīvprātīga darba devēju organizācija — biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.
