Pašvaldību slimnīcas spiestas iegādāties IAL par saviem līdzekļiem, kompensācijas vēl nav saņemtas
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidro: “Veselības aprūpes darbiniekiem, kuri saskaras un veic apstiprinātu vai iespējamu COVID-19 pacientu aprūpi, pastāv augsts inficēšanās risks. Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ievērojami palielinājās IAL lietošanas apjomi, taču jaunu vienību pieejamība ievērojami saruka. Valsts atbalsts aizsardzības līdzekļu sagādes procesā ir ļoti būtisks, taču piegādes laiki, apjomi un izdales principi nav paredzami.”
Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotie dati liecina, ka ar pašvaldību slimnīcu IAL rezervēm pietiks vidēji 1,5 mēnešiem. Aizsargmaskas, standarta respiratorus (KN95) un vairogus mediķiem nepieciešamajā apjomā valsts piešķīrusi 60% gadījumos. Dezinfekcijas līdzekļi nodrošināti 70% apmērā. Savukārt vienreizlietojamos kombinezonus valsts nav piegādājusi nevienai no pašvaldību slimnīcām. Trūkstošos aizsardzības līdzekļus ārstniecības iestādes iegādājušās par saviem līdzekļiem. Rūpējoties par darbinieku drošību paaugstinātas bīstamības apstākļos, iegādāti arī augstākas aizsardzības pakāpes respiratori (FFP3). Patlaban vislielākie IAL krājumi, ar kuriem pietiks nedaudz vairāk nekā 2 mēnešiem, ir Rēzeknes slimnīcai, savukārt Kuldīgas slimnīcā tie pietiks aptuveni 3,5 nedēļām.
J. Kalējs uzsver: “Lai mazinātu pacientu un medicīnas personāla drošības riskus, slimnīcas iztrūkstošās pozīcijas cenšas iegādāties par saviem līdzekļiem. Mediķi spiesti meklēt veidus, kā nodrošināt iegādi pašiem, taču tas ir papildu slogs jau tā steidzīgajā darba ritmā. Slimnīcas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par pirkumiem iesniedz detalizētas atskaites, norādot IAL faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Diemžēl līdz šim valsts solītās kompensācijas neviena pašvaldību slimnīca nav saņēmusi.”
Slimnīcas pievērš būtisku uzmanību pārdomātai un optimālai aizsardzības līdzekļu izmantošanai
Cēsu klīnikas galvenā māsa Taiga Galeja Gruntmane uzsver: "Pateicoties valsts atbalstam ar dažādu IAL sagādi, piemēram, sejas masku, respiratoru, cimdu, kā arī virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļu nodrošinājumu, Cēsu klīnikā krājumi atkarībā no dažādām pozīcijām pietiks 1-2 mēnešiem. Tas dod drošības sajūtu, taču, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apjomu, iegāde jāveic arī pašiem. Katru nedēļu NVD ziņojam par atlikumiem un tuvākā mēneša laikā plānoto patēriņu. Turklāt pastāvīgi diendienā strādājam, lai atrastu jaunas iespējas un piegādātājus šo līdzekļu iegādei, taču piegādes ir neregulāras. Tagad mums vismaz ir laiks, lai varētu atrast jaunas pasūtīšanas iespējas, piemēram, halātiem, ar kuriem situācija ir sarežģītākā.”
T. Galeja Gruntmane komentē: “Klīnikā pielietojam izstrādātās vadlīnijas un rekomendācijas par IAL pielietojumu. Savām vajadzībām esam adaptējuši Rīgas Stradiņa universitātes izstrādātos vizuālos un informatīvos materiālus. Sadarbībā ar klīnikas epidemioloģisko dienestu un darba aizsardzības speciālistu esam veikuši darbinieku klātienes apmācības par šo līdzekļu pareizu uzvilkšanu, novilkšanu un utilizēšanu. Ļoti piedomājam, lai rezerves izmantotu iespējami optimāli un saprātīgi. Faktiski atrodamies dinamiskā meklējumu un mācību procesā. Pareiza un atbildīga aizsardzības līdzekļu lietošana sekmējusi darbinieku drošību arī gadījumos, kad mediķiem nācies saskarties ar COVID-19 pacientiem, novēršot masveida došanos pašizolācijā. Mums ļoti svarīga ir gan pacientu, gan darbinieku drošība.”
Līdzšinējo IAL patēriņu palielinās arī ambulatoro pakalpojumu atjaunošana, kura līdztekus stacionāro pacientu plūsmai pakāpeniski pieaugs. Ierodoties ārstniecības iestādē, ambulatorajiem pacientiem jānodrošina sejas maskas. Papildu drošībai, ja kāds pacients masku noņēmis vai ir nepieciešamība to nomainīt, maskas jānodrošina speciālistu kabinetos. Arī roku dezinfekcijas līdzekļiem jābūt izvietotiem pacientiem pieejamās vietās.
