Pacienti, kuru COVID-19 testi ir pozitīvi un kurus nepieciešams hospitalizēt, tiek nogādāti ārstēšanai uz tuvāko slimnīcu ar infekcijas slimību nodaļu. No pašvaldību slimnīcām ar COVID-19 ārstēšanas profilu visvairāk pacientus uzņēmusi Vidzemes slimnīca, kurā hospitalizēti 24 pacienti. Daugavpils slimnīcā ārstējušies 4 pacienti, Liepājas reģionālajā slimnīcā – 3, savukārt Rēzeknes slimnīcā – 2 pacienti. Pašvaldību slimnīcās, kurās pēc hospitalizācijas plāna nav paredzēts uzņemt COVID-19 pacientus, konstatēti 18 saslimšanas gadījumi: Cēsu klīnikā – 7, Ogres slimnīcā – 6, Jelgavas slimnīcā – 1, Dobeles un apkārtnes slimnīcā – 1. Visi atklātie gadījumi bijuši SPKC uzraudzīti jeb kontrolēti, un pacienti ar pozitīvām COVID-19 analīzēm pārvesti ārstēšanai uz atbilstošu ārstniecības iestādi.
Pacientu uzņemšana kļuvusi krietni sarežģītāka
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs stāsta: “Neatliekamā palīdzība tiek sniegta pacientam tuvākajā ārstniecības iestādē. Vidzemes slimnīcai šī teritorija ir gana plaša. Hospitalizācijas plāns paredz, ka mēs uzņemam COVID-19 pacientus, tomēr paralēli tam turpinām ārstēt arī citu slimību saasinājumus. Nodalīt realitātē divas pacientu plūsmas ir sarežģīti, jo katru cilvēku, kurš ienāk mūsu slimnīcā, jāuzskata par potenciāli inficētu. Pēc iespējas ātrāk jānovērtē pacienta stāvoklis un simptomi, jāveic tests un nepieciešamības gadījumā līdz rezultātu saņemšanai pacients jāizvieto pagaidu izolētā telpā. Šobrīd Vidzemes slimnīcā dienā ar koronavīrusu tiek hospitalizēti 10-11 pacienti”.
U. Muskovs uzsver, ka “pašvaldības slimnīcām šis laiks ir liels izaicinājums. Darīts ļoti daudz, lai pielāgotu slimnīcu infrastruktūru, pārdomātu pacientu loģistiku, veiktu rūpīgas personāla apmācības un augstos spriedzes apstākļos uzturētu šo augstās sagatavotības līmeni, jo mazākā kļūda vai neuzmanība var atstāt būtiskas sekas”.
COVID-19 testu veikšana prasa rūpīgu sagatavošanos
Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs stāsta: “COVID-19 testa veikšanas iztriepes parauga noņemšana no aizdegunes aizņem vien pāris minūtes, taču prasa rūpīgu sagatavošanos. Sevis, pacientu un citu slimnīcas darbinieku drošības nolūkā mediķiem ik reizi jābūt pilnā aizsargtērpā – jānēsā respirators, brilles vai vairogs, ūdensnecaurlaidīgais halāts vai priekšauts, cimdi un cepure. Diemžēl, ja pacientam nepieciešama akūta palīdzība, testa rezultātu saņemšana joprojām ir ļoti ilga. Lai rezultātus uzzinātu nākamajā dienā, noņemtos paraugus ar kurjeru no Madonas uz Rīgas laboratoriju sūtām divas reizes dienā.
A. Stuburs skaidro, ka Madonā ir 3. līmeņa slimnīca, kurā nav par paredzēts uzņemt infekciju slimniekus. “Taču vajadzības gadījumā uzņemšanas nodaļā esam pielāgojuši speciālu telpu ar atsevišķu ieeju, kuru iespējams izolēt. Pacientam pieejams viss nepieciešamais – skābekļa pievads, aprīkota gulta, sanitārais mezgls ar dušu un labierīcībām. Ja mediķiem, novērojot pacientu, radušās pamatotas aizdomas par inficēšanos ar koronavīrusu, esam paredzējuši iespēju līdz testa rezultātu saņemšanai izmantot 3 izolētās palātās atsevišķā ēkā. Madonas slimnīcā līdz šim nav konstatēts neviens pozitīvs koronavīrusa gadījums.”
Jāatgādina, ka Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka: infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai 7 no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm - 5 pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī 2 valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pārējās slimnīcas pēc plāna pilda universitāšu slimnīcu atbalsta funkciju, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar kādu no infekcijas slimībām (ieskaitot COVID-19).
