DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. maijā, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valdība un FICIL vienojas par prioritātēm biznesa vides uzlabošanā

Piektdien, 31. maijā Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā valdība un investori vienojās par svarīgākajām prioritātēm, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām. Manuprāt, svarīgākais šodienas tikšanās iznākums – valdībai un investoriem ir līdzīgs skatījums par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā. Mēs turpināsim strādāt, ņemot vērā arī šodien uzklausītos priekšlikumus. Man kā valdības vadītājam ir svarīgi panākt, ka ieceres un plāni vainagojas ar konkrētu rezultātu.”

FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija (Charlotte Norrby): “Ja iepriekšējos gados par darbaspēka pieejamības problēmām runājām kā potenciālo risku Latvijas ekonomikai, tad šogad tas jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu. Esam gandarīti, ka šajā ziņā uzņēmēju un valdības viedoklis sakrīt, un esam vienojušies par konkrētām aktivitātēm, lai jau iespējami ātri panāktu progresu šajās jomās. Tas atraisīs Latvijas izaugsmes potenciālu un ļaus ātrāk uzlabot sabiedrības dzīves līmeni.”

Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu par Latvijas dzinējspēku ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešams stiprināt padomnieku konventa lomu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, kā arī iesaistīt augstskolu stratēģiskajā vadībā darba devējus, absolventu pārstāvjus un citus partnerus. Tāpat nepieciešams izstrādāt stratēģiju ārvalstu mācībspēku piesaistei un pārskatīt investīciju prioritātes, liekot uzsvaru uz mācību saturu, nevis augstskolu infrastruktūru. Joprojām jāturpina darbs, lai sekmētu augstskolu ciešāku sasaisti ar darba tirgus vajadzībām.

Lai mazinātu šķēršļus Latvijas ekonomikas attīstībai, jāmeklē risinājumi samilzušajai darbaspēka pieejamības problēmai. Nepieciešams pilnveidot nosacījumus ārvalstu darbinieku piesaistei, kā arī veiksmīgākai personu ar invaliditāti iesaistīšanai darba tirgū. Nepieciešams uzlabot tos nosacījumus, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā un profesionālajā izglītībā, kā rezultātā uzlabotos darba produktivitāte. Darbaspēka pieejamības palielināšanai jāpārskata nosacījumi, kas veicinātu darbinieku mobilitāti reģionos.

Lai efektivizētu un paātrinātu uzņēmēju digitālo komunikāciju ar valsts pārvaldi, nepieciešams veikt valsts pārvaldes e-pakalpojumu pārskatīšanu un optimizāciju no lietotāja pieredzes viedokļa (UX – user experience). Uzņēmumu un valsts pārvaldes saziņas digitalizēšana palīdzēs arī ierobežot ēnu ekonomikas izpausmes.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā jāievieš specializētās tiesas, piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanas un tiesiskās aizsardzības procesa jomā, kā arī jāveicina starpinstitūciju sadarbība nacionālajā un starptautiskajā līmenī korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Jāturpina darbs Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanā, tostarp laikus ieviešot Moneyval rekomendācijas.

Tikšanās laikā valdība un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji vienojās, ka labas pārvaldības principi jāievieš ne tikai valsts kapitālsabiedrībās, bet arī pašvaldību uzņēmumos, kā arī jāuzsāk valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju audits, lai uzlabotu efektivitāti un optimizētu resursu izlietojumu.

Pēc prezentācijām un diskusijām FICIL nodeva Ministru kabineta rīcībā astoņus pozīciju ziņojumus ar priekšlikumiem un rekomendācijām tālākai izvērtēšanai: makroekonomiskās politikas jomā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jomā, augstākās izglītības jomā, transporta un loģistikas jomā, ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanas jomā, digitalizācijas jomā, investīciju drošības un aizsardzības jomā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un enerģētikas jomā. Ar ziņojumiem iespējams iepazīties FICIL mājaslapā www.ficil.lv.

Latvijas valdības un FICIL 23. augsta līmeņa tikšanos vadīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija (Charlotte Norrby).

Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. Latvijas Republikas Ministru kabineta un FICIL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2020. gada pavasarī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU