Konferences ievaddaļā dalībnieki uzklausīja PKC un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājas redzējumu par galvenajiem Latvijas izaicinājumiem globalizācijas laikmetā, uzsverot Latvijas kā attīstītas valsts lomu to risināšanā visos sadarbības līmeņos. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma vērsa auditorijas uzmanību uz vairākām būtiskām jomām un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izvirzītajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), pie kuru īstenošanas valdībai, politikas plānotājiem un ikvienam iedzīvotājam jāpiestrādā, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, tostarp mazinot ienākumu un iespēju nevienlīdzību un stiprinot izglītības kvalitāti un konkurētspēju, īpaši attīstot pieaugušo izglītību.
Pārrunājot viena no IAM – "Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas" – aktualitāti Latvijā, konferences dalībnieki pauda viedokļus par teritoriālās attīstības izaicinājumiem Latvijā un to risinājumiem ilgtermiņā, ņemot vērā tādus mainīgos apstākļus kā iedzīvotāju skaita izmaiņas nākotnē, valsts plānotie ieguldījumi cilvēkkapitāla un infrastruktūras attīstībā, investīcijas uzņēmējdarbībā, radot jaunas darbavietas u.c. Atbildot uz jautājumu par lauku teritoriju attīstību un apdzīvotību nākotnē, eksperti kā būtiskākos aspektus cilvēku lēmumam par dzīvi laukos min: infrastruktūras un transporta sistēmas attīstību un pieejamību, darba iespējas un pienācīgu atalgojumu.
Konferences laikā PKC iepazīstināja klātesošos ar Latvijai aktuālo IAM sasaisti ar nacionālajiem attīstības plānošanas mērķiem, t.sk. to iekļaušanas mehānismu valsts attīstības plānošanas sistēmā un nozaru politiku līmenī. Saturiski to papildināja Centrālās statistikas pārvaldes pārstāves sniegtā informācija par izstrādātajiem globāli saistošajiem rādītājiem IAM progresa mērīšanai, valstu rādītāju datu apkopošanu un metodoloģiju starptautiskā un nacionālā līmenī. Latvijai aktuālo IAM iekļaušanai Latvijas nacionālajā attīstības plānošanā un to rādītāju progresa analīzei PKC ir izstrādājis praktiski pielietojamu rīku – IAM rādītāju "kartējumu". IAM "kartējums" ļauj par rādītāju izpildi atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām, valdībai, nevalstiskajām organizācijām, kā arī jebkuram interesentam novērtēt un salīdzināt esošo nacionālo rādītāju rezultātus un to atbilstību pret starptautiski noteiktajiem IAM sasniegšanas rādītājiem, kā arī, identificējot nepieciešamību, secīgi papildināt nacionāla līmeņa mērķus un rezultatīvos rādītājus, iekļaujot tos politikas plānošanas dokumentos.
PKC arī informēja konferences dalībniekus, ka ANO ir apstiprinājusi Latvijas pieteikumu ziņot par IAM nacionāla un vietēja līmeņa ieviešanas progresu 2018. gada jūlijā ANO Augsta līmeņa politikas forumā. Nacionālie brīvprātīgie ziņojumi pauž valstu un sabiedrības iesaisti IAM sasniegšanā un ļauj sekot līdzi mērķu īstenošanai līdz 2030. gadam. Konferences un diskusiju gaitā gūtos secinājumus PKC ņems vērā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam starpposma novērtējuma izstrādē, un gatavojot Latvijas 2018. gada ziņojumu ANO par IAM ieviešanu, abos šajos procesos iesaistot pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru.
Konference tika organizēta Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas* (ESDW 2017) ietvaros, atbalstot 11. IAM sasniegšanu. Plašāka informācija par IAM un to "kartējumu" pieejama PKC mājaslapā, sadaļā Valsts attīstības plānošana: https://goo.gl/15uOjW. Konferences diskusijas dalībnieku prezentācijas pieejamas PKC mājaslapā: https://goo.gl/THAHtw.
2015. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. IAM tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.
IAM ir aktuāli visām pasaules valstīm un sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem, vienlaikus daļa no IAM lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem. Ņemot vērā, ka IAM aptverto tēmu loks ir salīdzinoši plašs, valstis izvēlas tām aktuālākos mērķus, atbilstoši prioritāri sasniedzamajiem mērķiem nacionālā līmenī un iekļauj attiecīgos IAM savā plānošanas sistēmā. Valstis ar augstākiem attīstības rādītājiem palīdz sasniegt arī citām valstīm to mērķus, kas bieži vien ir aktuāli visai pasaulei un nākamajām paaudzēm, piem., nabadzības mazināšana un izglītības iespēju un veselības aprūpes pieejamība.
Lai vienotos par efektīvākajiem veidiem šo mērķu sasniegšanā, valstu vadītāji, politikas plānotāji, zinātnieki un pētnieki, kā arī dažādu nozaru eksperti tiekas starpvalstu forumos un kopīgi meklē risinājumus globāliem izaicinājumiem. Dienaskārtība 2030 paredz, ka IAM plānošanā un īstenošanā iesaistās visa sabiedrība, t.sk. iedzīvotāji, uzņēmēji, politiķi, valstu apvienības, ANO un citas institūcijas.
* Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa (European Sustainable Development Week – ESDW) iesaista sociāli aktīvus iedzīvotājus un atbildīgus uzņēmumus visā Eiropā 2015. gadā apstiprinātās globālās ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtības līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietverto 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. ESDW ietvaros Eiropā ik gadu notiek ap 4000 pasākumu, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību, rūpējoties par mūsu planētas, cilvēku un resursu nākotni. ESDW popularizē ilgtspējīgu attīstību veicinošas aktivitātes un projektus, izceļot iesaistīto valstu un dalībnieku ieguldījumu IAM sasniegšanā un tādējādi aicinot vairāk domāt par ikdienas izvēļu ietekmi uz mūsu nākotni un resursu atbildīgu pielietojumu ilgtermiņā.
