Vai mēs ikdienā apzināmies sevi kā eiropiešus, un kurās jomās ir jāstiprina eiropeiskā dimensija? Ko nozīmē aktīvs pilsoniskums, un kā to stiprināt? Par šiem jautājumiem šodien Rīgas Latviešu biedrības namā diskutēja politiķi, valsts pārvaldes pārstāvji, eksperti, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, piedaloties interaktīvajā diskusijā/konferencē "ES – Eiropā."
Šis, 2013., ir pasludināts par Eiropas pilsoņu gadu, tāpēc fokusā ir ikviens un katrs no Eiropas iedzīvotājiem. Kā atklāšanas uzrunā, Imantu Ziedoni citējot, atzīmēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, "mēs savus varoņi radām paši", ikviens no mums ir atbildīgs par sabiedrību, kurā mēs esam. Drosme, gatavība dot, pašcieņa, gara spēja, jaunā meklējumi ir tie Raiņa, un Ziedoņa, ideāli, kas mūsdienu Eiropā arvien ir svarīgi.
Darbs pēc pasaulē plaši pazīstamās un novērtētās metodes Open Space notika klātesošo dalībnieku rosinātās darba grupās. Kā aktuālākie jautājumi diskusijai un risinājumu izstrādei tikai izvirzītas sekojošās tēmas: sociālā riska novēršana, cilvēku noturēšana un nodarbinātības veicināšana; saikne ārvalstīs dzīvojošie valstspiederīgie; izglītība un pasaules redzējums; identitāte Eiropā; aktīva līdzdalība Latvijā un Eiropā; koordinācija starp ekonomisko, sociālo un politisko pilsonību. Diskusijā/konferencē piedalījās pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas domes, EURES, Eiropas Latviešu apvienības, Rīgas Latviešu biedrības, Latvijas Sarkanā Krusta, Rīgas Aktīvo senioru alianses RASA, Latvijas Bērnu foruma, LSOST, Latvijas Pašvaldību savienības un daudzām citām organizācijām un iestādēm – paldies visiem par dalību!
"Izglītība un vērtības šodien caurvijās cauri pilnīgi visām tēmām", atzīmē EKL prezidents Andris Gobiņš. "Prieks, ka pasākumā bija eksperti no visdažādākām jomām, kas sarunās spēja risināt ļoti konkrētus jautājumus. Izstrādātās idejas un problēmu analīze būs par pamatu nākamo nedēļu darbam, ne tikai Eiropas Kustībai Latvijā, bet droši vien arī daudziem pasākuma dalībniekiem."
Kā konkrētās idejas izskanēja – nepieciešamība atjaunot valodu apmācību ar TV un interneta palīdzību, latviešu valoda kā vienojošais un integrējošais elements Latvijā, "pasaules vēsmu" ienešana izglītībā, "motivācijas nometnes" bezdarbniekiem. Konkrētas idejas tika izstrādātas ES fondu plānojumu problēmu risināšanai, kur nesen atklājušies riski NVO un līdzdalības līdzfinansējumam no ES līdzekļiem. Klātesošo atbalstu guva arī ideja, ka sabiedrībai būtu jābūt plašākai ietekmei uz nodokļu līdzekļu izmantošanu nacionālā un pašvaldību līmenī; nepieciešamība pēc jauniem līdzdalības mehānismiem, papildus jau ierastajiem, u.c. Jāatzīmē, ka atsevišķas tēmas guva tūlītēju atbalstu no Kultūras ministrijas, kā arī Rīgas domes administrācijas amatpersonas, kas, cita starpā, atbalstīja vienu no idejām, kas nāca no EKL Eiropas dienas pasākuma Limbažu 3. vidusskolā – dot labākas iespējas jauniešiem "ēnot" dažādas profesijas.
Fotogrāfijas no pasākuma, t.sk. diskusiju pieraksti, atrodami te: http://ej.uz/q21y
Eiropas Kustība Latvijā turpina arī sabiedrisko akciju "Apzaļumo Eiropu!", kuras laikā sabiedrībai tiks izdalītas 1000 aploksnes ar informāciju par iespējām Eiropā un nelielu saulainu dāvaniņu – dārzā un istabā audzējamo saulespuķu sēklām.
9. maijs – Eiropas diena Latvijā un citur Eiropā!
