Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.
Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.
Attiecīgi ar grozījumiem UIN likumā turpmāk nodokļu maksātājs, kas vēlēsies ziedot, būs tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim UIN atvieglojumu veidiem:
- neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
- neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
- samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Uzņēmēju organizācijas norāda, ka lielākā daļa uzņēmēju ziedo sociāli atbildīgu mērķu vadīti, tāpēc UIN atvieglojumiem būtu jābūt vien sekundārai nozīmei. Vienlaikus izstrādātie ziedošanas modeļi dos plašas iespējas ziedot arī uzņēmumiem, kuri nelemj peļņu sadalīt dividendēs.
Papildus gan jāuzsver, ka nodokļu politikas pamatnostādnes paredzēja ieviest pilnīgi citu, unikālu UIN modeli, kurā pats uzņēmējs lielā mērā regulē brīdi, kad tiks veikts UIN maksājums, lemjot par peļņas sadali. Atbilstoši jaunajam UIN modelim – ja uzņēmuma aktīvi netiek samazināti vai veiktas saimnieciskai darbībai neraksturīgas darbības, ar nodokli apliekams objekts neveidojas. Rezultātā bija jāmaina arī UIN ziedojumu modelis.
Tā kā jaunais UIN modelis balstās uz pavisam citiem principiem, tad arī ziedojumu atvieglojumu modelis ir modificēts, paredzot plašākas iespējas piemērot ziedojumu stimulu arī situācijās, ja uzņēmumam nenotiek klasiska peļņas sadale, bet uzņēmumam iepriekšējā gadā ir veikti VSAOI par darbinieku algām. Tāpat ir iespējas piemērot ziedojumam arī UIN stimulu arī, ja peļņas sadale nenotiek, bet peļņa ir bijusi fiksēta iepriekšējā gadā. Protams, mainot UIN modeli – atliekot nodokļa iekasēšanu budžetā un paplašinot UIN atvieglojuma ziedojumiem piemērošanas iespējas – nav iespējams saglabāt tik lielu atbalsta intensitāti, kāda tā ir šobrīd, tāpēc jaunajā UIN modelī atvieglojuma intensitāte un iespējas tiek sabalansētas.
Ziedojumu piesaistītājiem ir svarīgi atcerēties, ka jaunais UIN modelis kopā ar IIN modeli nodrošina lielāku līdzekļu apjoma atstāšanu uzņēmēja rīcībā. Pieņemot, ka lēmumu par ziedojumu pieņem uzņēmējs, NVO, iespējams, būtu jāmaina komunikācija ar uzņēmējiem par ziedošanas lietderību, motivējot, ka valsts atbalsts UIN stimula veidā tiek nodrošināts un uzņēmēja rīcībā paliek vairāk līdzekļu. Līdz ar to uzņēmējs teorētiski var atļauties veikt lielāku sociālo iesaisti, atbalstot NVO. Galvenais, ka iespēja ziedot, piemērojot UIN stimulu, saglabājas arī jaunajā UIN modelī.
