Aplūkojot tos sīkākā detalizācijas pakāpē, var redzēt — lai arī kopējā inflācija pagaidām ir ļoti zema (0,3%), pamazām sāk kāpt ar algu pieaugumu saistīts cenu spiediens. Tie ir tikai pirmie aizmetņi, bet diezgan nepārprotami. Šajā ziņā notikumi mēneša ietvaros maz ko izsaka, bet, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, nepārprotami vairāk par vidējo augušas cenas pakalpojumiem, kuriem ir liela algu izmaksu komponente. Te varētu minēt slimnīcu pakalpojumus (+3,3%), atpūtas un kultūras pakalpojumus (+1,2%), maksas kursus (+2,4%), frizētavas un personīgās aprūpes iestādes (+3,9%), finanšu pakalpojumus (+2,6%).
Nepārprotams algu kāpuma iespaids redzams īres maksas pieaugumā par 4,4 procentiem. Šajā gadījumā tas gan pirmām kārtām nav piedāvājuma puses augošo izmaksu virzīts, bet gan atspoguļo iespēju tagadnē ierobežota resursa (mājokļi) īpašniekiem iekasēt vairāk, ja patērētājs ir gatavs maksāt vairāk. Līdzīgi var raksturot viesnīcu pakalpojumu cenu kāpumu par 10%, kas vairāk saistīts ar ārējā piedāvājuma maksātspējas pieaugumu. Acīmredzot tūrisma nozare strādā ļoti veiksmīgi.
Arī pārtikas cenas gada laikā augušas straujāk par vidējo, par 3,0 procentiem. Te ir vairāki savstarpēji nesaistīti iemesli. Gaļas cenās (+4,8%), manuprāt, redzams pērnā gada graudu cenu kāpuma atbalss, kas mēdz ar ievērojamu laika nobīdi ietekmēt šī produkta cenas. Šobrīd graudu cenas jau kritušās, tāpēc likumsakarīgi, ka maize un labības produkti sadārdzinājušies tikai par 0,3 procentiem. Piens un piena produkti kļuvuši par 3,4% dārgāki, iemesls varētu būt gan sausums Jaunzēlandē, gan augošais pieprasījums pasaulē. Dārzeņi un kartupeļi kļuvuši pat par 19,1% dārgāki. Šo produktu cenas jau vairākus mēnešus ir rekordaugstā līmenī, kas acīmredzot saistīts ar vēlo pavasari.
Cenu līmeni šobrīd uz leju velk imports, bet tas neturpināsies mūžīgi. Salīdzinājumā ar pērno jūliju par 0,7% dārgāka kļuvusi auto degviela, bet pārējie enerģijas veidi kopumā kļuvuši par 3,6% lētāki, tas galvenokārt ir gāzes importa cenu krituma atbalss. Labvēlīga importa izmaksu ietekme redzama arī transportlīdzekļu cenās, kas kritušās par 5,2% un skaidrojamas ar kraso pārdošanas sarukumu Rietumeiropā. Importētais tehnoloģiskais progress turpina samazināt sakaru pakalpojumu cenas par 5,7 procentiem.
Apģērbi un apavi ir lētāki, ne tikai salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kas būtu raksturīgi jūlijam kā izpārdošanu mēnesim, bet arī ar brīdi pirms gada (-2,1%). Acīmredzot pieaugusī konkurence joprojām padara piedāvājumu Latvijā pircējam draudzīgāku.
Tātad šobrīd patēriņa grozā jaucas preces un pakalpojumi ar kāpjošām un krītošām cenām, kopējo ietekmi noreducējot gandrīz līdz nullei. Turpmākajos mēnešos cenu kāpums vēl būs mērāms ar procentu daļām, bet nākamajā un sekojošajos gados cenu kāpumu virzošie faktori pamazām gūs virsroku. Var cerēt, ka tuvākajā nākotnē vēl inflācijas kāpumu bremzēs pārtika, kuru šobrīd iespaido vairāki acīmredzami pārejoši faktori — vietējie laika apstākļi un pērnā gada graudu cenu kāpuma atbalss.
