Dzīvnieku aizsardzības likumā ietverts aizliegums turēt suni piesietu pie ķēdes. Tas netiks attiecināts uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam. Paredzēti arī citi izņēmuma gadījumi.
FOTO: Sintija Zandersone, LETA.
Šī gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Kā būtiskākās izmaiņas likuma izstrādātāji uzsver pienākumu mājas (istabas) dzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ar likumu noteikts, ka mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei – drīkstēs būt viens metiens gadā, bet suņus būs aizliegts turēt piesietus. Likuma grozījumi noteic, ka tiks izstrādāti pieci jauni Ministru kabineta noteikumi.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kurus izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM), Saeimā nonāca aptuveni pirms gada. “Sākumā tie vairāk bija vērsti uz to, kādas prasības izvirzīt dzīvnieku turēšanai patversmēs un citās atrašanās vietās. Tomēr secinājām, ka vairāk darba patversmēs ir tādēļ, ka problēmas sakne ir nekontrolēta dzīvnieku pavairošana. Dzīvnieki nonāk uz ielas, klaiņo, ar tiem nodarbojas dzīvnieku ķērāji,” Saeimas preses konferencē skaidroja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Likuma grozījumi noteiks stingrākas prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, pavairošanai un atsavināšanai jebkurā to turēšanas vietā: audzētājiem, pavairotājiem, dzīvnieku patversmēm un viesnīcām, specializētajām dzīvnieku tirdzniecības vietām.
“Diskusiju rezultātā grozījumi tapuši krietni plašāki, ir radīta jauna sistēma ar stingrām prasībām. Būtiskākais, kas panākts ilgstošās diskusijās, – pienākums reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanas faktu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Grozījumi noteic, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pavairotāju uzskatāms ikviens suņa, kaķa vai mājas seska īpašnieks vai turētājs, kura dzīvniekam ir mazuļi.
Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 18.2 pantu, kas nosaka: mājas (istabas) dzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Prasība stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tā attiecas gan uz fiziskajām, gan juridiskajām personām. Mājas (istabas) dzīvnieku pavairotājus uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
“Tātad ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai audzētavā vai individuāli, kura tur kaut vai vienu dzīvnieku, ja gaidāms, ka sunim, kaķim vai seskam būs mazuļi, dzīvnieka pavairošanas fakts jāreģistrē,” akcentēja S. Ābrama. “Grozījumu mērķis ir samazināt uz ielas klaiņojošo, bezatbildīgi pamesto suņu un kaķu skaitu.”
Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi papildināti ar 17.1 pantu, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību.
Mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei – gada laikā nedrīkstēs būt vairāk par vienu mazuļu metienu.
“Līdz ar to aizliegsim dzīvnieku nekontrolēti pavairot vairākas reizes gadā,” uzsvēra S. Ābrama.
Pavairošanai nedrīkstēs izmantot arī slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.
Likuma grozījumos paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) līdz 2024. gada 31. decembrim izdos jaunus noteikumus attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku – pavairošanu. Tie attieksies uz ikvienu fizisko vai juridisko personu, kurai piederošajai kucei vai kaķenei dzims mazuļi, Saeimas preses konferencē akcentēja Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa.
MK noteikumi noteiks:
Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 17.2 pantu, kas nosaka: suni aizliegts turēt piesietu, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos minētos gadījumus.
“Noteiktais aizliegums suni turēt piesietu nav attiecināms uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam. Līdz ar to uz suņiem, kuri šobrīd atrodas pie ķēdes, konkrētais aizliegums neattieksies,” norādīja A. Mediņa.
Jau patlaban Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 19. punktā noteikts, ka suni līdz desmit mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu, kā arī suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz līdz šī gada 1. jūlijam izdot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumus. A. Mediņa skaidroja, ka tajos tiks noteiktas visas nepieciešamās un obligāti ievērojamās dzīvnieku labturības un aizsardzības prasības, kas jāievēro ikvienam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.
MK noteikumos būs paredzēts, kuros gadījumos suns drīkstēs atrasties pie ķēdes un uz kuriem suņiem tas attieksies. A. Mediņa precizēja, ka turēt piesietu drīkstēs suni, kurš dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, kā arī, ja tas piedalās izstādēs, izsolēs, sacensībās vai citos publiskos pasākumos.
MK attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību noteiks:
Papildinot likumu ar 18.3 pantu, noteikts, kas ir jāievēro, ja dzīvnieks tiek atsavināts citam īpašniekam, un kādai informācijai jābūt iekļautai sludinājumā.
Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam, atsavinot dzīvnieku, jāsniedz nākamajam īpašniekam rakstveida informācija par dzīvnieka vecumu, sugu un šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju, uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Savukārt personai, kura piedāvā atsavināšanai suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, sludinājumā jānorāda informācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu.
Ministru kabinets līdz šī gada 1. jūlijam noteiks prasības mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanai un sludinājumam.
Svarīgākais, kas tiks noteikts MK noteikumos:
Dzīvnieku aizsardzības likums tiek papildināts ar 39.1 pantu, kas nosaka: ja persona speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojošus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, viņai ir jāreģistrē dzīvnieku turēšanas vieta PVD kā dzīvnieku patversme.
Turpretī personai, kas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē tai īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, minētā dzīvnieku aprūpēšanas vieta jāreģistrē PVD kā dzīvnieku viesnīca.
Uz jautājumu, kas saprotams ar vārdu “sistemātiski”, A. Mediņa atbildēja, ka tas ir tādā gadījumā, ja izveidota speciāli aprīkota vieta dzīvnieku izmitināšanai un ja regulāri, ilgstoši un sistemātiski tiek veikta klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku ķeršana, turēšana, veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšana un dzīvnieka īpašnieka meklēšana.
Obligātais pienākums reģistrēties PVD personām, kuras aprūpē klaiņojošus dzīvniekus, pieņem tos turēšanai, meklē jaunos saimniekus, ir ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.
Pēc noteiktā termiņa dzīvnieku aprūpēšanas un turēšanas vietas izmantošana, ja tā netiks reģistrēta PVD, tiks aizliegta, akcentēja A. Mediņa. Minētais ir noteikts likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pārejas noteikumu 25. punktā.
Likums paredz, ka līdz 1. jūlijam MK izstrādās prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām. Tādējādi MK, pieņemot jaunus noteikumus par dzīvnieku patversmēm un viesnīcām, aizstās patlaban spēkā esošos MK noteikumus Nr. 407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”.
Jaunie noteikumi noteiks:
Īpaša uzmanība gan likumā, gan jaunajos MK noteikumos vērsta dzīvnieku pavairotāju apmācībām.
Apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā noteiktas divām grupām.
Likuma 18.2 panta otrā daļa paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina tā pēcnācējus, ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to saņēmis apliecinājumu. Norma būs jāievēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.
Savukārt 18.4 pants noteic, ka specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam jānodrošina, ka vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to saņēmis apliecinājumu.
Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam mājas (istabas) dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām jānosaka:
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā regulē pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tai skaitā noteic pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās.
Pašvaldības arī nosaka, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, tostarp bez pavadas.
Likuma 9. pants tiek papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kas nosaka: pašvaldība saistībā ar mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kurā noteikts pienākums atbilstošā veidā un termiņā novērst pārkāpumu dzīvnieku labturības jomā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar jaunu 3. punktu, kas paredz: Dzīvnieku aizsardzības likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē arī pašvaldības – attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.
Ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā paplašināta administratīvā atbildība par pārkāpumiem un sadarbība starp iesaistītajām institūcijām – pašvaldības policiju, pašvaldības administratīvo inspekciju, Valsts policiju, Pārtikas un veterināro dienestu.
“PVD nestrādā 24 stundas diennaktī, taču pārējās institūcijas to dara. Līdz ar to likumā ir nostiprināta administratīvā sadarbība,” uzsvēra A. Mediņa.
Šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantā ir noteikts, ka jebkurai personai par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējai pašvaldībai jāorganizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršana un, ja nepieciešams, nogalināšana.
Dzīvnieku aizsardzības likumā, grozot 53. pantu, ir palielināts soda apmērs par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.
Pašreiz likums noteic, ka par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit divām naudas soda vienībām (viena soda vienība – pieci eiro, tātad 110 eiro), bet juridiskajai personai – no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām (15–210 eiro).
Ar grozījumiem paredzēts, ka par pārkāpumiem piemēros naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit četrām naudas soda vienībām (220 eiro), savukārt juridiskajai personai – no sešām līdz astoņdesmit četrām naudas soda vienībām (30–420 eiro).
