Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Jaunajā gadā, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, daļai pacientu līdzmaksājumi būs jāveic mazākā apmērā nekā līdz šim. Izmaiņas gaidāmas arī zāļu kompensācijas kārtībā. Sākot no 1. aprīļa, izrakstot valsts kompensētos medikamentus, ārsts receptē norādīs tikai zāļu aktīvās vielas starptautiski nepatentēto nosaukumu. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt līdzvērtīgas iedarbības zāles par zemāko cenu.
2020.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz noapaļot līdzšinējo pacientu līdzmaksājumu apmēru, kāds jāveic, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Turpmāk personām no 65 gadu vecuma, apmeklējot ģimenes ārstu, līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs jāveic pacienta iemaksa – 1 eiro apmērā. Vienlaikus līdzmaksājums pieaugs pilngadīgām personām līdz 65 gadu vecumam, kurām, apmeklējot ģimenes ārstu, no 1. janvāra būs jāmaksā vairāk – 2 eiro par vizīti.
Visām personām 2020. gadā būs samazināti pacientu līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Piemēram, ja iepriekš, apmeklējot ārstu speciālistu, bija jāveic pacienta iemaksa 4,27 eiro, tad turpmāk – 4 eiro.
Tāpat samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā no 7,11 eiro uz 7 eiro. Savukārt datortomogrāfijas izmeklējumiem līdzmaksājums turpmāk noteikts 14 eiro, nevis 14,23 eiro kā līdz šim. Pēc līdzīga principa samazināti līdzmaksājumi arī citiem pakalpojumiem. Ar jaunajiem pacienta līdzmaksājumu apmēriem var iepazīties MK noteikumu 13. pielikumā.
Kā redzams, pacientu līdzmaksājumu apmērs ir noapaļots. Iecerēts, ka tādējādi mazināsies risks, ka pacienti, nepieprasot atlikumu, par pakalpojumu samaksā vairāk, kā arī tiks atvieglota naudas plūsmas administrēšana un tādējādi saruks neuzskaitīto maksājumu īpatsvars. Izmaiņu mērķis ir cita starpā uzlabot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tieši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem kā sociāli mazaizsargātai pacientu grupai, kurai ir vislielākais risks nonākt nabadzībā.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka vairākas iedzīvotāju grupas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas pavisam. Piemēram, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pacientu iemaksas nav jāveic bērniem līdz 18 gadu vecumam, 1. grupas invalīdiem, trūcīgām personām un citām Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā uzskaitītajām iedzīvotāju grupām.
Grozījumi noteikumos paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, ar 2020. gadu diska trūces operāciju no valsts budžeta apmaksās personām bez vecuma ierobežojuma. Tas nozīmē, ka ar ārstu konsilija lēmumu valsts apmaksātu operāciju varēs saņemt arī pensionāri. Līdz šim to varēja saņemt, ja persona slimoja ilgāk nekā trīs mēnešus un bija darbspējīgā vecumā.
No šī gada tiek paplašināts arī diagnožu saraksts, kādos gadījumos var saņemt pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējumu. Tas būs valsts apmaksāts pakalpojums ne tikai onkoloģiskiem pacientiem, bet arī pacientiem ar citām diagnožu grupām, ja būs ārstu konsīlija lēmums.
Tāpat grozījumos precizēts, ka ērces noņemšana cilvēkam ir valsts apmaksāts pakalpojums. Līdz šim tas nebija precīzi noteikts.
Noteikumos pārskatāmāk attēlota informācija par valsts apmaksātām profilaktiskām pārbaudēm un ir izstrādāts cukura diabēta skrīninga algoritms gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas paredz, ka bērniem glikozes līmeņa noteikšana veicama reizi gadā no 10 gadu vecuma, ja bērns ir iekļauts riska grupā. Savukārt pieaugušajiem pacientiem diabēta skrīningu paredzēts uzsākt no 40 gadu vecuma, izņemot pacientus, kuri ir riska grupā, – viņiem skrīnings nodrošināms reizi gadā no 18 gadu vecuma.
Izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredz, ka no šī gada arī narkologs būs tiešās pieejamības speciālists bez diagnožu ierobežojumiem.
Iecerēts, ka tas psiholoģiski atvieglos vēršanos pēc palīdzības pacientiem ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības problēmām, jo šim nolūkam vairs nebūs jāsaņem ģimenes ārsta nosūtījums. “Nepieciešamība pirms vēršanās pie narkologa apmeklēt ģimenes ārstu vai citu speciālistu vēl vairāk kavēja pacienta vēršanos pēc palīdzības,” secināts noteikumu projekta anotācijā.
Līdzīga iemesla dēļ turpmāk pie infektologa kā pie tiešās pieejamības speciālista varēs vērsties cilvēki, kuri ir kontaktpersonas stacionārā ārstēšanu saņemošiem pacientiem ar apstiprinātu HIV infekciju. Tas nozīmē, ka arī šiem cilvēkam vairs nevajadzēs ģimenes ārsta nosūtījumu uz izmeklējumiem, kurus nozīmējis infektologs.
Viens no uzdevumiem, strādājot pie ģimenes ārstu sadarbības prakšu modeļa, ir to darbam piesaistīt dažādus speciālistus, arī vecmātes. Lai būtu iespējams viņu darbu finansēt, līdz ar grozījumiem MK noteikumos ir izveidots fiksēts maksājums par vecmāšu kabineta darbību.
Paredzēts, ka ģimenes ārstu sadarbības praksēs vecmātes organizēs krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu, nodrošinās sociālā riska grūtnieču uzraudzību, izglītos par seksuālo un reproduktīvo veselību, ģimenes plānošanu un kontracepciju, kā arī veiks grūtnieču, jaundzimušo un nedēļnieču aprūpi savas kompetences ietvaros.
Izmaiņas Vakcinācijas noteikumos paredz, ka no 1. janvāra 14 gadus veciem bērniem vairs nenodrošinās sesto poliomielīta vakcīnas devu. Vienlaikus Veselības ministrija informē, ka Bērnu vakcinācijas kalendārā no 2020. gada janvāra 12 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 2-valentās vakcīnas vietā tiks izmantota 9-valentā vakcīna. Tā nodrošinās plašāku aizsardzību pret vēža veidiem, kurus izraisa kāds no cilvēka papilomas vīrusa tipiem.
No 1. aprīļa ārsti, izrakstot medikamentus no kompensējamo zāļu A saraksta (tajā iekļautas zāles, kurām ir pieejami līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti), norādīs zāļu aktīvās vielas starptautisko, nevis komerciālo nosaukumu. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
Sākot jau no 1. janvāra, šāda kārtība noteikta attiecībā uz izrakstu no stacionāra vai pacienta ambulatoro medicīnisko karti. To savukārt paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”, kuros teikts, ka izrakstā no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, norādot informāciju par medikamentiem, turpmāk tiek lietots tikai zāļu aktīvās vielas starptautiskais nepatentētais nosaukums.
Iecerēts, ka šo izmaiņu rezultātā pacients vairs nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji, pieaugot konkurencei, būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu. Tiek lēsts, ka tādējādi valsts ietaupīs aptuveni 20 miljonus eiro, sniedzot iespēju paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu. Tas gan vienlaikus nozīmē, ka daudziem pacientiem, kuri ilgstoši lietojuši valsts kompensētos medikamentus hronisku saslimšanu gadījumā, jārēķinās, ka līdz šim ierasto medikamentu vietā, iespējams, būs jāizvēlas līdzvērtīgas iedarbības, bet lētākas zāles.
Plašāks izklāsts pieejams LV portāla publikācijā “Slimnīcas izrakstā zāļu komerciālos nosaukumus vairs nenorādīs”.
