Konsolidācija: lielāki nodokļi, ierobežoto pabalstu termiņa pagarinājums un nesvarīgu tēriņu cirpšana

Grozījumi ļaus valsts konsolidētā budžeta deficītu samazināt līdz 491,6 miljoniem latu, kas būs 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidācija budžeta grozījumos ir 27,9 miljoni latu, no kuriem ieņēmumu palielinājums ar nodokļiem ir 21,2 miljoni latu, izdevumu samazinājums 6,7 miljoni, kas nozīmē mazāku finansējumu ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm.

Finanšu ministrijas (FM) vērtējumā budžeta grozījumi nodrošina ne tikai vispārējā valdības budžeta deficīta samazināšanu, bet samazina arī 2012. gada valsts budžetā nepieciešamās konsolidācijas apjomu.

Grozījumi Budžeta likumā uz augšu koriģē šogad sasniedzamo iekšzemes kopprodukta prognozi – no 13,137 miljardiem latu uz 13,416 miljardiem latu (plus 279 miljoni). Tiek mainīts speciālā budžeta pakalpojuma finansējuma procentuālais sadalījums (saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"): valsts pensiju speciālajā budžetā - 74,54 procenti (iepriekš 73,64%), invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā -18,23 procenti (18,61%), nodarbinātības speciālajā budžetā - 6,19 procenti (6,86%), darba negadījumu speciālajā budžetā - 1,04 procenti (0,89%). Likumā no 5,5 miljoniem latu uz 7,6 miljoniem latu tiek palielināta valsts aizdevumu summa, ko finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šogad var dzēst likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

Patēriņa nodokļu likmes lielākas

Grozījumi atbalstīti četros nodokļu likumos: Azartspēļu un izložu likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli" un likumā "Par pievienotās vērtības nodokli".

No 1. jūlija dabasgāzei tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa standartlikme – 22 procenti (pašreiz ir samazinātā – 12%). Tiks paaugstināta akcīze cigaretēm un smēķējamai tabakai, arī stiprajam alkoholam un degvielai. Būs lielākas arī azartspēļu nodokļu likmes - ruletēm, kāršu spēlēm, kauliņu spēlēm, mehāniskajiem automātiem.

Sociālajos likumos pabalstu ierobežojumiem vēl divi gadi

Vairāku likumu grozījumi ietekmē nevis šā gada budžetu, bet nākamos, lai stabilizētu sociālās apdrošināšanas sistēmu. Ar grozījumiem likumos "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" līdz 2014. gada 31. decembrim pagarinās ierobežojumus slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem. Pašreiz spēkā esošajos likumos šo maksājumu ierobežojums noteikts līdz 2012. gada 31. decembrim.

"Vairāku likumu grozījumi ietekmē nevis šā gada budžetu, bet nākamos."

Vienlaikus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" tiek ieviesta korekcija mikrouzņēmumiem. Likums papildināts ar nosacījumu, ka tā darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta, kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nosacījumiem.

Valsts speciālajā jeb sociālajā budžetā lielākās izmaiņas ir izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstiem, kas galvenokārt saistīts ar bezdarbnieka pabalsta un atsevišķu citu pabalstu saņēmēju skaita vai pabalsta apmēra prognozēto samazinājumu.

Izmaiņas Dzelzceļa likumā un Tiesu izpildītāju likumā

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka tiesu izpildītāju norēķinu konti būs tikai Valsts kasē. Katram zvērinātam tiesu izpildītājam uz sava vārda no parādnieka piedzīto naudas līdzekļu un citu summu, kas pienākas ieinteresētajām personām, saņemšanai būs jāatver konts Valsts kasē.

Grozījumi Dzelzceļa likumā saistīti ar valsts kompensāciju kārtējam gadam, ko no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem piešķir, lai kompensētu infrastruktūras izmantošanas maksu par pārvadājumiem iekšzemē. Pašreiz likums noteic, ka kompensācija nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā budžeta gadā - šis ierobežojums ar grozījumiem tiek atcelts.

Konsolidācija skaitļos

Ieņēmumu palielinājums – 21,17 miljoni latu:

5,404 milj. latu - pievienotās vērtības nodoklis (likmes paaugstināšana dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem no 12% uz 22%; ieņēmumu palielinājums no akcīzes celšanas);
12,218 milj. latu - akcīzes nodoklis (atvieglojumu atcelšana dabasgāzei elektroenerģijas ražošanai, vienlaikus tiek samazināta likme dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m3; benzīnam akcīze pieaugs no 269 uz 289 latiem par 1000 litriem; nodokļa atvieglojuma samazināšana, nosakot maksimālo dīzeļdegvielas litru apmēru, kas tiek izmantota lauksaimniecībā un atbrīvota no akcīzes saimnieciskajā gadā; akcīzes paaugstināšana no 890 uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta; nodokļa minimālā līmeņa paaugstināšana no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm, specifiskās likmes paaugstināšana no Ls 22,5 uz 25 par 1000 cigaretēm u.c.;
804 759 lati - azartspēļu nodoklis (valsts pamatbudžetā Ls 787 500, pašvaldību budžetā Ls 262 500);
193 449 lati - VAS "Latvijas valsts meži" papildu maksājums valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu;
2,55 milj. latu - valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās pārreģistrāciju.

Izdevumu samazinājums

Valsts pamatbudžetā – 6,75 milj. latu (Ls 1,47 milj. – atlīdzībai; Ls 921 873 - precēm un pakalpojumiem; Ls 107 558 – Aizsardzības ministrijas pamatkapitālam, atliekot NBS mācību korpusa renovāciju; Ls 150 000 - valsts parāda vadībai, paredzot, ka Valsts kasē tiek uzglabāti tiesu izpildītāju piedzīto līdzekļu depozīta konti; Ls 3 milj. - samazināta dotācija pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu u.c.);
Speciālajā budžetā – 11,63 milj. latu (Ls 30 510 mazāk precēm un pakalpojumiem VSAA; Ls 10,7 milj. - bezdarbnieku pabalstiem).

Lasīts pa latam

Lielie konsolidācijas skaitļi tapuši, gan rēķinoties ar jauniem papildu ieņēmumu miljoniem, gan izdevumu apcirpšanu par mazām summām. Kā liecina Budžeta likuma grozījumu paskaidrojumi, piemēram, Labklājības ministrija par 30 000 latu samazina izdevumus Nodarbinātības valsts aģentūrai - spiedogu un kancelejas preču iegādei (nosakot limitu mēnesī - vienam NVA darbiniekam kancelejas precēm viena lata apmērā), telpu remontam, materiāliem kopētāju un printeru darbības nodrošināšanai, inventāra iegādei, dokumentu arhivēšanai, darba vietu labiekārtošanai.

Ekonomikas ministrija par 39 244 latiem samazina izdevumus atlīdzībai ārštata darbiniekiem, jo izvērtēta iespēja daļu no darbiem, kuros tika piesaistīti ārējie eksperti, veikt pašu spēkiem. Tikpat liela summa tiks ietaupīta, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, iespieddarbiem, apmācībām un komandējumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija par 2754 latiem samazina atlīdzību ārštata darbinieku pakalpojumiem Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā.

Opozīcijas priekšlikumi - noraidīti

Saeima noraidīja opozīcijas frakciju priekšlikumus nemainīt plānotās akcīzes likmes benzīnam, cigaretēm un alkoholam un nepiemērot nodokli dabasgāzei, kā arī priekšlikumus būtiski celt izložu un azartspēļu nodokli.

Partiju apvienības "Par Labu Latviju" frakcija rosināja arī papildināt Budžeta likumu ar ierakstu, ka Ministru kabinetam līdz 2011. gada 1. jūnijam jāiesniedz Saeimā grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", paredzot tajā ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā aplikt tās juridisko personu īpašumā esošās viendzīvokļa mājas un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumus, kuros nav deklarēta neviena persona vai kuri netiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai (netiek izīrēti vai iznomāti).

"Strādājošo skaits palielināsies, taču lēni."

Finanšu ministrija ir paudusi konceptuālu atbalstu spekulantu īpašumu aplikšanai ar papildu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi. FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele gan atzinusi, ka šādu priekšlikumu 2011. gada budžeta grozījumos nav iespējams atbalstīt un tas būtu jāvērtē kopā ar NĪN turpmāko politiku, vēsta BNS. Koncepcija par NĪN politiku, kā arī kadastrālās vērtēšanas izmaiņām valdībai jau tiekot gatavota.

Atgriešanās darbavietu zelta gados nav sagaidāma

Budžeta konsolidācijas ilgtermiņa pasākumu pamatojumam FM makroekonomiskās attīstības apskatā prognozēta Latvijas sabiedrības tuvākā nākotne. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir nodarbinātība. Kā prognozē FM, vidējā termiņā nodarbināto skaits turpinās palielināties un darba meklētāju īpatsvars saruks. Tomēr šīs izmaiņas nebūs straujas, un atgriešanās pie 2007.-2008. gadā uzrādītā nodarbinātības līmeņa vidējā termiņā nav sagaidāma. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu tuvākajos gados galvenokārt nodrošinās produktivitātes un nostrādāto stundu skaita pieaugums.

SVF un EK pārskata misija gandarīta

Šonedēļ Latvijā darbu beidz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārskata misija. Jau aprīļa sākumā SVF misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits uzteica mūsu valsti, kurā redzami fiskālās konsolidācijas rezultāti: Latvijas ekonomikas rādītāji ir vērtējami pozitīvi, un tas pats attiecināms uz nākotnes prognozēm.

Trešdien, 13. aprīlī, valdības sarunās ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem panākta vienošanās, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidēšanas provizoriskais apjoms būtu no 150 līdz 180 miljoniem latu. 2012. gada valsts budžeta deficīta mērķis netiek mainīts - nodrošināt deficītu zem 3% no IKP. Ar starptautiskajiem aizdevējiem arī panākta vienošanās, ka Latvija budžeta deficīta mazināšanai varēs izmantot daļu no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem, kuri līdz šim rezervēti finanšu sektora stabilitātei.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ziņojumā Saeimai norādīja: ar budžeta grozījumiem samazinām deficīta finansēšanas izmaksas šim un nākamajam gadam, kā arī ietaupām uz valsts parāda apkalpošanu turpmākajos gados. Šogad valsts parāda apkalpošanai atvēlēti 217 miljoni latu. Tā ir maksa par agrākajos gados uzkrāto parādu, kā arī par to, ko esam aizņēmušies pēdējo trīs gadu laikā starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros.

Grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2011. gadam" jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, pārējo deviņu likumu grozījumiem – šā gada 1. jūnijā vai 1. jūlijā.

Saeimas opozīcijas deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, vakar pieprasīja Valsts prezidentam Valdim Zatleram neizsludināt trīs pieņemtos likumprojektus, kas paredz saglabāt sociālo pabalstu ierobežojumus līdz 2014. gada beigām. Prezidents ir nolēmis apturēt šo likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jārīko parakstu vākšana.