Grāmatvedības un nodokļu jaunumi zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Gada pārskati

Grozījumi Gada pārskatu likuma 1. panta otrajā daļā nosaka, ka individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu.

Gada pārskatu likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku saimniecībai var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgi statūti vai nolikums. Ja tie nav, tad gada sākumu un beigas nosaka attiecīgs zemnieku saimniecības lēmums.

Gada pārskatu likums papildināts ar 48. panta trešo daļu, kas nosaka, ka zemnieku un zvejnieku saimniecība, komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, individuālais uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, gada pārskata pielikumā atsevišķi norāda ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, kuri iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījumā.

Gada pārskatu likuma 54. panta piektajā daļā noteikts, ka jaunizveidota sabiedrība pirmajā pārskata gadā var nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas, un sastādīt saīsinātu pielikumu, ja bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem:

1. bilances kopsumma - 250 000 latu;
2. neto apgrozījums - 500 000 latu;
3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā - 25.

Ja sabiedrība bilances datumā pārsniedz vai beidz pārsniegt divus no minētajiem kritērijiem, tā attiecīgi zaudē vai iegūst iespēju piemērot minētos atvieglojumus, taču tikai tad, ja tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas.

"Zemnieku un zvejnieku saimniecībai var būt citāds pārskata gada sākums un beigas."

Gada pārskatu likuma pārejas noteikumi papildināti ar 13. punktu, kas nosaka, ka individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuras kļūst par šā likuma subjektiem, sākuma bilancē starpību starp aktīvu kopsummu un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu summām norāda bilances posteņu grupā „Pašu kapitāls” izveidotā papildu postenī „Saimnieciskās darbības kapitāls”.

Grāmatvedība

Grozījumi likuma „Par grāmatvedību” 13. panta piektajā daļā nosaka, ka šā panta pirmās, otrās un trešās daļas nosacījumi attiecībā uz sākuma bilances, slēguma finanšu pārskata un gada pārskata sagatavošanu neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu un kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Grozījums likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 2. punktā nosaka, ka uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 89., 90. un 91. punktu, kas nosaka:

1. nodokļa maksātājam ir tiesības izvēlēties maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, sākot ar 2010. gadu vai taksācijas periodu, kas sākas 2010. gadā, ja nodokļa maksātājs grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Gada pārskatu likumu ir nodrošinājis ar 2010. gada 1. janvāri;
2.  nodokļa maksātājs, kurš pārreģistrāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu būs veicis 2010. gadā, avansa maksājumus par laika posmu no pārreģistrācijas mēneša līdz gada pārskata par 2010. gadu iesniegšanai var veikt labprātīgi;
3. 2010. gadā attiecīgā individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības samaksātie iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi novirzāmi uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem par 2010. gadu.