Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiem, kuriem silti, grūti saprast tos, kam vēl ziemas sākumā radiatori ir auksti. Turklāt – ne savas vainas dēļ.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Tas gan varētu būt viens no galvaspilsētas namiem, kam siltums tika liegts visilgāk – līdz 5.decembrim. Varbūt radiatori neatdzīvotos arī šajā mēnesī, ja vien saujiņa iedzīvotāju nebūtu sasparojušies un vērsušies pēc palīdzības teju visās iespējamās vietās – TV, prokuratūrā, Rīgas domē, Tiesībsarga birojā un visbeidzot arī Saeimā.
Nez vai tā bija sakritība, bet siltums tika pieslēgts tās dienas vakarā, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visām atbildīgajām amatpersonām - a/s "Rīgas Siltums", Rīgas domei, ministrijām, apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), SIA "Jauna Vide.lv" u.c.- bija nosūtījusi ziņu ar aicinājumu ierasties uz komisijas sēdi.
No vilka bēgot, lāča ķetnās
Faktiski tas ir nebijis gadījums, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskata šādu it kā saimniecisku jautājumu, kas īstenībā būtu piekritīgs citai - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijai. Tomēr patiesi – pamatā runa ir par cilvēktiesībām. Par cilvēka tiesībām saņemt pakalpojumu, par ko viņš godīgi ir samaksājis. Par cilvēka tiesībām nemaksāt to kaimiņu vietā, kuri tīši krāj parādus vai, vēl ļaunāk, tā apsaimniekotāja vietā, kas godīgo maksātāju naudu ir piesavinājušies.
Melīdas ielas 3.nama iedzīvotāji iepriekš bija bēdīgi slavenā apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Māju serviss KSA" klienti, par ko jau aizpērnajā novembrī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs nosūtīja vēstuli prokuratūrai ar lūgumu "izvērtēt uzņēmuma rīcību, uzsakot pilnvarojuma līgumus 32 savām apsaimniekotajām ēkām, kurās joprojām nav pievienota apkure". Ne par kādu krimināllietu sākšanu nav dzirdēts. Toties ir ziņa, ka uzņēmumam ir tiesiskās aizsardzības process un maksātnespēja.
Vasaras nogalē māju apsaimniekošanā pārņēma SIA "Jauna Vide.lv". Šis uzņēmums mājaslapā internetā sevi rekomendē kā augošu, uz klientu orientētu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kompāniju, kas izveidota 2011.gada februārī, reorganizējot apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "3X" un pārņemot šī uzņēmuma tiesības un saistības: "Reorganizācijas mērķis – kļūt par Jūsu uzticamāko, godīgāko, profesionālāko un draudzīgāko apsaimniekotāju."
Var teikt – "pēc kara katra sieva gudra", bet, ielūkojoties tīmeklī, redzams, ka pār abiem šiem uzņēmumiem līst melni iedzīvotāju lāsti. SIA "Jauna Vide.lv" valdes loceklis Juris Mačtams Saeimas komisijas sēdē žēlojās, ka problēma ar apkures pieslēgšanu radusies iepriekšējā pārvaldnieka un desmit nama dzīvokļu īpašnieku parādu dēļ. Ka "Jauna Vide.lv" apsaimniekošanas tirgū ir jauns dalībnieks, kas pārāk optimistiski novērtējis savas spējas tikt galā ar parādiem un nu privātais uzņēmums piedzīvo negodīgu konkurenci – tiklīdz māju pārņēmis SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", tā "Rīgas Siltums" izrādījis pretimnākšanu un siltumu pieslēdzis. "Nezinu, kā to nokārto, ar telefona zvaniem - Ušakovs piezvana Straupem, lai pieslēdz siltumu, vai kā citādi," neizpratnē bija J.Mačtams.
Brīvprātīgi piespiedu kārtā
"Kad novembrī saņēmām piedāvājumu apsaimniekot šo māju, tas nebija pirmais gadījums Rīgā un mūsu praksē. Pagājušajā rudenī virkne māju, kad atklājās privāto apsaimniekotāju atstātie mīnusi, prasījās pārnākt pie mums," komisijas sēdē sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe. "Mums ir tieši tādi paši noteikumi apkures pieslēgšanai kā visiem pārējiem "Rīgas siltuma" klientiem. Ušakovam nekur nav jāzvana. Esam liels uzņēmums, varam pa faksu "Rīgas Siltumam" aizsūtīt garantijas vēstuli, un siltums tiks pieslēgts. "Rīgas Siltums" zina, ka savus solījumus pildām. Pašvaldība mūs nedotē (kā kādreiz bija), bet nepieciešamības gadījumā aizņemamies naudu brīvā tirgū – ik gadu aptuveni piecus miljonus latu."
Tagad Melīdas ielas nama iedzīvotāji it kā ir laimīgi – nu ir gan siltums, gan cits apsaimniekotājs. Taču – ir problēma: RNP ir gatavs māju pārņemt apsaimniekošanā un siltumu nodrošināt tikai tad, ja iedzīvotāji apņemsies parādu nomaksāt visā pilnībā.
Mājas iedzīvotāju pārstāve Ieva Strelēvica apgalvo, ka no 75 dzīvokļu īpašniekiem maksājumus nav kārtojuši 10, turklāt viņu neizpildītās saistības ir tikai viena ceturtā daļa no kopējā parāda un pārējo "sarūpējis" iepriekšējais (bet varbūt vairāki iepriekšējie? – red.) apsaimniekotājs. Dzīvokļu īpašnieki izpētījuši, ka iedzīvotāju parāds ir nedaudz vairāk par septiņiem tūkstošiem latu, apsaimniekotāja – vairāk nekā 18 tūkstoši. Naudu tas ir ņēmis, bet nav pārskaitījis tālāk (un ne tikai "Rīgas Siltumam"). Parāds "Rīgas Siltumam" divās sezonās sakrāts 26 tūkst. latu apmērā.
"Kad novembrī saņēmām piedāvājumu apsaimniekot šo māju, tas nebija pirmais gadījums Rīgā un mūsu praksē."
Ervins Straupe, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs
I.Strelēvica nesen LTV ziņu sižetā sacīja: "Vai nu mēs šos nosacījumus pieņemam un tiem pakļaujamies, vai paliekam vientulībā un aukstumā, toties ar lepni paceltu galvu." Sarēķināts, ka visa parāda segšanai katra dzīvokļa īpašniekam turpmākos četrus gadus jāmaksā astoņi lati mēnesī.
Pašlaik, kā informēja E.Straupe, tiek gatavoti dokumenti mājas pārņemšanai pilsētas pašvaldības uzņēmuma apsaimniekošanā: "Ir iedzīvotāju aptaujas lapas, pakalpojumu līgums un vienošanās, kuru jāparaksta visiem 75 mājas dzīvokļu īpašniekiem. Līgumā ir viena daļa, ka klienti apņemas segt šo parādu summu, bet dokumenta preambulā ir ierakstītas tās klientu pretenzijas, uz kurām viņi pastāv, proti, parāda dalīšana divās daļās. (Tā daļa, ko viņi atzīst par dzīvokļu īpašnieku parādu un otra – apsaimniekotāja kontā palikusī summa – red.)
Jebkuru parādu summu, kuru mums izdosies atgūt, vai no mājas iedzīvotājiem, kuri nav samaksājuši, vai no bijušajiem apsaimniekotājiem, vai nu vēršoties tiesā vai jebkādā citādā kārtībā, atgūšanas gadījumā grafiks nekavējoties tiks pārrēķināts, un summa būs attiecīgi mazāka vai pat nulle. Vakar dokumenti tika iesniegti, un, ja lēmums būs pozitīvs, apkure netiks pārtraukta un sāksim māju normāli apsaimniekot."
Iedzīvotāji padoties negrasās un gatavojas vērsties prokuratūrā un vēl citur, lai nokratītu no sevis atbildību par nozagto naudu un mēģinātu to atgūt. Kā un vai tas izdosies, ir cits jautājums. Pēc komisijas sēdes beigām turpat kuluāros izskanēja – SIA "Māju serviss KSA" maksātnespējas procesā administrators atgūst naudu, bet tā aiziet gluži citu prasījumu kārtošanai, diemžēl Melīdas ielas 3.nama iedzīvotāji un pašreizējais apsaimniekotājs nav to skaitā.
Tātad pašlaik iznāk, ka iedzīvotāji nonākuši nosacītā reketa situācijā – lai nenosaltu, par vienreiz saņemtu pakalpojumu piespiedu labprātīgā kārtā maksās divas reizes. Tas vēl nav viss: arī "Rīgas ūdens" parādu dēļ draud samazināt ūdens spiedienu, un iedzīvotājiem var nākties ar spainīšiem pēc ūdens kāpt pagrabā.
Ar šo faktu noskaidrošanu un "Jaunas Vides.lv" apsolījumu, ka piekritīs un netraucēs mājas pāriešanai RNP pārvaldīšanā beidzās tā komisijas darba sadaļa, kurā iztirzāja tieši ar konkrēto māju saistītos jautājumus.
Priekšlikumus izskatīs Saeimas komisijās un ministrijās
Otrs uzstādījums Saeimas komisijas sēdē bija noskaidrot, kādi uzlabojumi apsaimniekošanas sistēmas organizēšanā vajadzīgi, lai problēmu ar privātajiem dzīvokļu īpašnieku parādiem, negodīgajiem apsaimniekotājiem un pašvaldību nevarību beidzot novērstu.
I.Strelēvica sacīja: valstī ir vajadzīga kāda iestāde, kur iedzīvotājiem vērsties šādos jautājumos, lai neiznāk kā šoreiz, kad nekur neviens neuzklausa un vienīgās dzirdīgās ausis atrodas TV un Saeimā. Rīgas domē teikts, ka audience pie priekšsēdētāja jāgaida četrus mēnešus, bet, kad sacelts troksnis, Ušakovs pats 10.decembra rītā kopā ar Straupi un pašvaldības kancelejas vadītāju apmeklējis Melīdas ielu Nr.3.
Jau sēdes sākumdaļā komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra: ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā pašvaldības nespēj savlaicīgi pirms apkures sezonas sākuma atrisināt jautājumu par siltumenerģijas nodrošināšanu ēkām, kam uzkrāti komunālo pakalpojumu parādi. Tam nepieciešami kompleksi, sistēmiski risinājumi.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele atzina, ka ir nepieciešamas izmaiņas ietvarā, kas regulē to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, kuri apzinīgi maksā par pakalpojumiem, tiesības tos arī saņemt un neatbildēt par citu personu vai komersantu rīcību.
Viņš uzsvēra, ka nepieciešams pastiprināt apsaimniekotāja atbildību un noteikt pienākumu laikus un regulāri prasīt parādu atmaksu, un vērsa klātesošo uzmanību, ka Saeima pašlaik strādā pie grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kur pārvaldniekam noteiktas daudz stingrākas prasības saistībā ar dzīvokļu īpašnieku parādu piedzīšanu. Vienotu atbalstu guva ierosinājums par māju pārvaldīšanas komersantu obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Tieslietu ministra padomniece Baiba Broka rosināja pēc nepieciešamības padarīt stingrāku grāmatvedības uzskaiti, lai varētu pārliecināties, ka pārvaldnieks no iedzīvotājiem saņemto naudu par komunālajiem pakalpojumiem tiešām pārskaita siltumenerģijas un ūdens piegādātājiem, kā arī iedzīvotāju parādu piedzīšanā izmantot civilprocesa dotās iespējas par maza apmēra prasībām.
Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko ierosināja ieviest pārvaldnieku stingru licencēšanas kārtību, kā arī reģistru, kurā būtu iekļauta ne tikai uzziņas informācija, bet arī gada pārskati par saimniecisko darbību. Viņš arī norādīja, ka tāda kārtība, ka mājas pārvaldnieks pilda "pastnieka" lomu starp "Rīgas Siltumu" un iedzīvotājiem maksājumu pārskaitīšanā, ir tikai Rīgā un, šķiet, Ventspilī. Citās pilsētās iedzīvotāji maksā tieši pakalpojuma sniedzējam, un tad šādi skandāli kā Rīgā vispār nebūtu iespējami.
"Komisijā lēma - nepieciešams pastiprināt apsaimniekotāja atbildību."
Sēdes laikā tika kārtējo reizi secināts, ka parādus faktiski nav iespējams atgūt par dzīvokļiem, kurus nesamaksātu kredītu dēļ pārņēmušas bankas, un no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri pašlaik nepilda saistības ar kredītiestādēm. Tad atkal parādās ilgi cilātais, noraidītais un atkal cilātais jautājums par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas tiesas procesā mājokļu komunālos parādus ierindotu starp pirmajiem, kas ir piedzenami un atmaksājami.
Komisijas ēdē izteiktie priekšlikumi ies noteiktu ceļu - tiks iesniegti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai, kuras turpinās darbu pie jautājuma sistēmiskas sakārtošanas.
RD Mājokļa un vides komitejas deputāts Valdis Gavars sēdē ieteicās, ka problēmas risināšanā nozīmīgu artavu dotu aktīvāka un plašāka dzīvokļu īpašnieku biedrību darbība, jo tās jau tagad var kontrolēt apsaimniekotāju rīcību.
Pēc sēdes LV portāls jautāja nama iedzīvotāju pārstāvei I.Strelēvicai, vai grūtībās izveidotais, kareivīgais iedzīvotāju tiesību aizstāvju pulciņš nepārtaps dzīvokļu īpašnieku biedrībā, kas turpmāk uzraudzītu jaunā pārvaldnieka darbības? Nē, Strelēvicas kundze sacīja: "Mēs neko daudz no šīm lietām nesaprotam, kas gan to spēs izdarīt..."
Bēdīgi, ka Melīdas ielas 3. nama iedzīvotāju rūgtā pieredze joprojām pašiem neļauj izdarīt secinājumus. Īpašums, neatkarīgi no veida, kādā tas nonācis personas rokās – nopērkot, mantojot vai iegūstot par privatizācijas sertifikātiem - dod tā īpašniekam ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus. Ja pats neseko, kas ar īpašumu notiek, ja neskaiti līdzi un, vieglprātīgi uzticoties, nevaicā apsaimniekotājam, kur paliek samaksātā nauda, tad līdzīgas situācijas, kādas Melīdas ielas 3. nama iedzīvotāji piedzīvoja visticamāk atkārtosies un valstij vien ar likumiem būs grūti aizsprostot visus iespējamos neprasmīgu vai negodīgu pakalpojumu sniedzēju neceļus.
