Skaidrojums šādam trikam ir gluži vienkāršs: pasaules izstādes dalībvalstu paviljonu standarta augstums ir divdesmit metru. "Taču, izmantojot unikālu vēja tuneli, mēs pacelsimies augstāk," uzsver I.Beitāns. Izbaudīt lidojuma prieku varēs arī izstādes apmeklētāji. Šo cilvēka planēšanu gaisa plūsmā filmēs un pēc piezemēšanās video materiālu pasniegs šova dalībniekam. Turklāt tas tiks papildināts ar informāciju par Latviju. "Filmas veidošana izvēlēta ar nolūku, jo moderno tehnoloģiju laikmetā cilvēkiem patīk sociālajās vietnēs ievietot bildes, tekstus un video materiālus, kas saistīti ar kādu viņu dzīves notikumu," pārliecināts I.Beitāns.
Pārsteigt ar vērienu un pozitīvismu
Domājams, ka izstādes "World Expo 2010" laikā Latvijas paviljons apmeklētājus pārsteigs ar vērienu un pozitīvismu. Tā ideju un dizainu veidojis arhitektūras un dizaina konceptgrupas SIA "Mailītis A.I.I.M." mākslinieks Ivars Mailītis.
Paviljona filozofiskais tēls ir formulēts šādi: "Cilvēka ceļš uz laimi caur dabas un tehnoloģiju harmoniju." Paviljons top pie "World Expo 2010" centrālā laukuma uz 1000 m² liela zemesgabala blakus Beļģijas, Grieķijas, Igaunijas un Dānijas paviljonam. Būves stāvu kopējā platība būs 920 m²; noteiktu telpu aizņems arī vēja tuneļa iekārta.
"Paviljona filozofiskais tēls ir formulēts šādi: "Cilvēka ceļš uz laimi caur dabas un tehnoloģiju harmoniju.""
Paviljona fasādi veidos no aptuveni simts tūkstošiem krāsainu, puscaurspīdīgu 15×15 cm lielu plastikāta plāksnīšu, kas vējā vizuļos un trīsēs, radot dinamiski kinētisku fasādi. Savukārt spirālveidīgās galvenās ieejas kāpnes simbolizēs attīstību. Pa tām apmeklētājs nokļūs trešajā stāvā ekspozīciju zālē ar stikla tuneli, kurā lido cilvēki. Uz zāles sienām būs novietoti ekrāni, kas demonstrēs filmas un citus materiālus par Latviju – ļaudīm, dabu, darbu un citām tēmām. Protams, ekspozīcijas centrs būs vēja tunelis – tehnoloģija, ar kuras palīdzību cilvēks varēs brīvi lidot, tā piepildot savu, dažkārt jau bērnībā redzētu, sapni.
Savukārt paviljona pirmajā stāvā būs suvenīru veikals – kafejnīca un reprezentācijas telpas konferencēm un viesu delegāciju uzņemšanai.
Uz paviljona jumta atradīsies trīs vēja turbīnas, kas nodrošinās lidojošo akrobātu tematiskos priekšnesumus, kurus papildinās īpašas gaismas spēles.
Ar vārdu sakot, būs skaisti!
Garais ceļš uz Ķīnu
Stāsta sākums par Latvijas līkumoto ceļu uz "World Expo 2010" meklējams 2006.gada martā, kad Ķīnas premjerministrs Veņs Dzjabao nosūtīja premjeram Aigaram Kalvītim ielūgumu piedalīties pasaules izstādē Šanhajā. Valdība, gluži kā dažā pasakā, domāja divus garus gadus un tikai 2008.gada februārī pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kurai tika dots uzdevums izvērtēt Latvijas dalības lietderību pasaules izstādē. Tā nāca pie pašsaprotama secinājuma – mūsu dalība pasaules izstādē būtu lieliska iespēja prezentēt Latviju.
Pirmā izdevumu tāme tapa 2008.gada septembrī – 3,48 milj. latu, taču gada beigās pasaulē un tās sastāvdaļā Latvijā pesimisma sēklu sēja dižķibele, un politiķi izskaitļoja, ka tik liela nauda valsts budžetā nav atrodama.
Tad sākās riņķa dancis – piedalīsimies – nepiedalīsimies – piedalīsimies. Nauda būs, naudas nebūs.
"Pirmā izdevumu tāme tapa 2008.gada septembrī – 3,48 milj. latu, taču gada beigās pasaulē un tās sastāvdaļā Latvijā pesimisma sēklu sēja dižķibele, un politiķi izskaitļoja, ka tik liela nauda valsts budžetā nav atrodama. "
Vēlmi finansiāli atbalstīt šo pasākumu izteica Rīgas brīvostas pārvalde. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), atbildot uz Ekonomikas ministrijas lūgumu sniegt viedokli par Rīgas brīvostas pārvaldes tiesībām piešķirt finanšu līdzekļus Latvijas dalības organizēšanai starptautiskajā izstādē "World Expo 2010", secināja, ka minētajai iestādei nav tiesiska pamata ziedot naudu un jebkāds šīs pārvaldes līdzekļu izlietojums ir pieļaujams tikai atbilstoši tās apstiprinātajai tāmei. Jeb, precīzāk, tā šos līdzekļus drīkst tērēt tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai. Tātad dalībai pasaules izstādē naudas nebūs.
Tad atplaiksnīja cerību stars – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tika atrasti sponsori – koncerns "Latvijas dzelzceļš" (1,7 milj. latu), Ventspils brīvosta (450 tūkst. latu), LIAA avanss (500 tūkst. latu) un vēl daži iespējamie avoti. Kopumā izdevumu tāme Latvijas dalībai pasaules izstādē veido 2,55 milj. latu.
Šajās dienās ir pabeigta Latvijas paviljona pamatu veidošana. I.Beitāns pastāstīja, ka darbs norisinoties trīs maiņās. Top arī nepieciešamās metāla konstrukcijas.
Izdevumu tāmē ir iekļauta arī darba samaksa projekta vadītājam un tehniskajam direktoram – 1500 latu mēnesī, savukārt citi vadības grupas locekļi var rēķināties ar algu zem 1000 latiem. Savukārt ķīniešu strādnieki, kuri nodarbojas ar paviljona būvniecību, varētu saņemt ap 100 eiro mēnesī.
Latvijas paviljonam ir jābūt gatavam 24.aprīlī.
Prestiža jautājums
"Latvijas dalība "World Expo 2010" Šanhajā ir valsts prestiža un tēla jautājums," preses konferencē, kuru rīkoja LIAA, uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars, "un valdībai izdosies rast sekmīgu risinājumu jautājumā par izstādes organizatorisko izmaksu segšanu."
Pasaules izstādēm ir visai gara vēsture. Londonā 1851.gadā tika atklāta Lielā visu nāciju rūpniecības izstāde. Tai sekoja pasaules tautu sanākšana Parīzē (sekas – šodienas Parīzes simbols Eifeļa tornis), Briselē (sekas – slavenais "Atomium") un citur. Mūsdienās "World Expo" ir pasaulē nozīmīgākā starptautiskā izstāde, kas vērsta uz valstu tēla veidošanu un popularizēšanu, un katrai no tām dots atšķirīgs uzstādījums. Piemēram, pasaules izstāde Lisabonā bija veltīta jūrai. Taču kopumā to varētu dēvēt par pasaules tautu ideju un vēlmju forumu.
Šanhajas "World Expo 2010" devīze ir – "Labāka pilsēta, labāka dzīve". Tās galvenais uzdevums būs apmeklētājiem rast iespēju izzināt pilsētas dzīves potenciāla sasniegumus, uzsverot mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju lietojumu.
"Izstāde darbosies no šā gada 1.maija līdz 31.oktobrim, un tās laikā paredzēti vairāk nekā 22 tūkstoši dažādu pasākumu."
"World Expo 2010" piedalīsies 192 pasaules valstis. To skaitā tagad būs arī Latvija. Aprēķini liecina, ka sešu mēnešu laikā "World Expo 2010" kopumā apmeklēs apmēram 70 miljoni cilvēku jeb 400 tūkstoši dienā, lielākā daļa apmeklētāju būs Āzijas iedzīvotāji. Izstāde darbosies no šā gada 1.maija līdz 31.oktobrim, un tās laikā paredzēti vairāk nekā 22 tūkstoši dažādu pasākumu. Tajā skaitā arī nacionālās dienas. Latvijas diena būs 21.oktobrī. Domājams, ka tās atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents.
Vēl jāpiebilst, ka "World Expo 2010" oficiālajā emblēmā atainotie trīs rokās sadevušies cilvēki (es, tu, viņš vai viņa) simbolizē cilvēces vienotību. Šī izstāde ieies vēsturē ar faktu, ka tā būs pirmā, kas visā pilnībā tiks saglabāta elektroniskajā vidē un būs aplūkojama internetā 3D formātā.
Otrais slānis
"Kā zināms, šobrīd Latvijas galvenais uzdevums ir valsts eksporta potenciāla palielināšana," uzsver A.Kampars. "Ekonomiski augošā Ķīna ir potenciāls tirgus mūsu ražojumiem. Tāpēc ir jāparāda, ka Latvija, kaut arī neliela valsts, var lepoties ar inovatīviem sasniegumiem." Savukārt Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, izvērtējot Latvijas dalību "World Expo 2010", norāda, ka pagaidām mēs Ķīnai pārdodam desmitreiz mazāk produktu, nekā šī lielvalsts realizē mūsu tirgū. Latvijas līdzdalība pasaules izstādē Šanhajā būs arī ieguvums mūsu uzņēmējiem – ne tikai ražotājiem, bet arī transporta un tūrisma nozarē strādājošiem. Latvijas inovatīvā prezentācija paaugstinās mūsu valsts atpazīstamību ne vien šajā lielvalstī, bet arī blakus esošajās valstīs.
Ja par galveno Latvijas rozīnīti Šanhajā var nosaukt "Aerodium" projektu, tad par otru daudzi zina mazāk. Tieši šajā laikā klajā nāks "Lielā latviešu-ķīniešu vārdnīca", kuru sagatavojis LU pasniedzējs un ilggadējs Ārlietu ministrijas darbinieks Pēteris Pildegovičs. Karstas diskusijas par to, vai dalība šādās izstādēs ir ekonomiski pamatotas, norisinās ne tikai pie mums Latvijā. Taču neatkarīgi pētījumi liecina, ka, piemēram, Holande, kas, ieguldot 35 miljonus eiro savas ekspozīcijas sagatavošanā, piedalījās "World Expo 2000" Hannoverē Vācijā, pēc tam savā ekonomikā kopumā ieguva 350 miljonus eiro kā ienākumus no savu pakalpojumu un preču eksporta.
Tieši šādu viedokli pauž arī Latvijas ekspozīcijas Šanhajā sponsori – a/s "Latvijas dzelzceļš" un Ventspils brīvosta, veidojot caur Latviju tranzīta koridoru Ķīnas precēm uz Eiropu.
Saistībā ar Latvijas sarežģīto ceļu uz Šanhaju A.Kampars izteica cerību, ka nākamajai pasaules izstādei Latvija beidzot sāks gatavoties laikus.
