NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. augustā, 2008
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
1
1

Cilvēka dzīves kvalitāte un ilgums

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad Latvijā ir 2,2 miljoni iedzīvotāju, un paredzams, ka 2050. gadā to varētu būt tikai 1,8 miljoni. Pagājušā gadsimta 20. gados sagaidāmais dzīves ilgums Latvijā bija 54 gadi, Japānā – 45 gadi, bet šā gadsimta sākumā Latvijā – 68 gadi, Japānā – 80 gadi. Paredzamais dzīves ilgums Latvijā pēdējos 15 gados saglabājies nemainīgi zems. Sievietēm tas ir par astoņiem gadiem, bet vīriešiem – par 11 gadiem mazāks nekā vidēji ES valstīs. Paredzamā dzīves ilguma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē – 11 gadi. Jāpiebilst, ka pēdējos 100 gados šī atšķirība pieaugusi gandrīz piecas reizes. Latvijas iedzīvotāju veselība ir sliktākā Eiropā, turklāt, neskatoties uz ekonomisko uzplaukumu, tā neuzlabojas.

Jāpilnveido veselības aprūpes sistēma

Veselība, viena no cilvēka pamatvērtībām, ir dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats. Veselību ietekmē bioloģiskie, sociālie, ekonomiskie, vides faktori un dzīvesveids. Lai radītu nosacījumus labai veselībai mūža garumā, nepieciešams popularizēt un attīstīt profilaktiskos pasākumus un veidot tādu sabiedrisko domu, kurā veselīgs dzīvesveids ir vērtība, kā arī pilnveidot veselības aprūpes sistēmu.

"Latvijas iedzīvotāju veselība ir sliktākā Eiropā."

Lai nodrošinātu neatkarīgu, profesionālu ekspertīzi NAP 2007.–2013. gadam īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā, NAP Ekspertu foruma ietvaros izveidota ekspertu darba grupa „Cilvēka labklājības kāpums”, kuru vada Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora vietniece Inga Goldberga.

Dzīvesveids ietekmē nāves cēloņus

Latvijā biežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, audzēji un ārējie nāves cēloņi (negadījumi, pašnāvības, autoavārijas utt.). Īpaši kritiska ir Latvijas vīriešu veselība. Tātad lielāka vērība jāpievērš veselīga dzīvesveida veicināšanai un slimību profilaksei.

Minētā sakarā NAP darba grupa piedāvā trīs rīcībpolitikas virzienus:

  1. Apstiprinot jaunus politikas dokumentus, jāvērtē citu politiku ietekme uz tautas veselību;
  2. Risinot jautājumus par sociālo pabalstu izsniegšanu, kas tieši skar iedzīvotāju dzīves līmeni, izvērtēt to ietekmi uz iedzīvotāju paradumu maiņu;
  3. Nepieciešams veicināt starpsektoriālo sadarbību gan pašvaldību, gan ministriju un atbildīgo institūciju starpā.

"Īpaši kritiska ir Latvijas vīriešu veselība."

Veselīga dzīvesveida apgūšana skolās

Liela nozīme veselīga dzīvesveida praktizēšanai ir cilvēku informētībā un izglītotībā, tāpēc veselīga dzīvesveida apgūšana jāsāk jau skolā. Šajā sakarā nepieciešams:

  1. Ieviest veselības veicinošu darbības stratēģiju skolās, regulāri piešķirot finansējumu un paplašinot tās ietekmi;
  2. Nodrošināt skolas ar atbilstošām telpām sporta nodarbībām, nosakot attiecīgos projektus par prioritāriem, saņemot valsts investīcijas;
  3. Nodrošināt 1.–4. klašu skolēnus ar veselīgām brīvpusdienām, šādi veicinot veselīgas ēšanas paradumus;
  4. Nodrošināt fizkultūras nodarbības ar atbilstošu aprīkojumu un metodiskajiem materiāliem, vienlaikus integrējot citu mācību priekšmetu saturā informāciju par veselīgu dzīvesveidu;
  5. Atbalstīt interešu izglītību un veicināt tādu pulciņu attīstību, kuros nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

Priekšlikumi profilaksei un veselības veicināšanai

NAP darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus profilakses un veselības veicināšanā. Tie ir šādi:

  1. jāveicina masu fiziskās aktivitātes un pasākumi, jārestrukturizē Tautas sporta federācijas darbība, pakāpeniski tai palielinot atbalsta finansējumu;
  2. jāizstrādā un jārealizē programmas riska grupām, piemēram, vīrieši un kardiovaskulārās slimības, sievietes un dzimumspecifiski audzēji;
  3. jāatbalsta izmaiņas pašvaldību likumā un līdz ar atbilstoša finansējuma piešķiršanu jāformalizē to atbildība veselīga dzīvesveida veicināšanā;
  4. jāveic pētījums, kurā pamatotu profilaktiskā darba finansiālu ieguvumu;
  5. jāpalielina primārās aprūpes iestāžu kā informācijas un profilakses centru nozīme.

"Lielāka vērība jāpievērš veselīga dzīvesveida veicināšanai un slimību profilaksei."

Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība

Lai realizētu NAP uzdevumu izpildi, jākonkretizē NAP minēto veicamo uzdevumu rezultatīvie rādītāji. Ņemot vērā, ka NAP veselības aprūpes uzdevumu realizācijā iesaistītas daudzas ministrijas, jānodrošina to darbības koordinēšana. Tāpat jānodrošina pēctecīga un nepārtraukta programmu ieviešana, garantējot atbilstošu finansējumu visu iesaistīto ministriju budžetā.

Jāņem vērā, ka veselības aprūpe ir nozīmīga sabiedrības veselības sastāvdaļa. Tā ietver gan ārstniecisko, gan farmaceitisko aprūpi. Joprojām ģimenes ārstu skaits Latvijā ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ne vienmēr iespējams laikus saņemt pakalpojumus. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai nepieciešams modernizēt infrastruktūru, attīstot informācijas tehnoloģiju lietošanu, ieviešot e-veselības pakalpojumus un nodrošinot kvalificētus darbiniekus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI