Domājams, ikviens dzīvojamās platības vai uzņēmuma īpašnieks būs pievērsis uzmanību tam, ka siltumapgāde ir slikta, siltuma ir maz un tas ir dārgs. Sakarā ar ievērojamiem konstruktīviem un celtniecības defektiem daudzdzīvokļu ēkās, it īpaši padomju laikā būvētajās, līdz 30%, bet atsevišķos gadījumos līdz pat 50% siltumenerģijas nonāk zudumos (atmosfērā). Tātad enerģētikas sektora attīstības mērķim Latvijā jāsaistās ar energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī ar enerģijas drošību un neatkarību, enerģijas resursu diversifikāciju. Latvijas Enerģijas efektivitātes rīcības plānā paredzēta:
- siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, ietverot koģenerācijas procesu;
- siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkās;
- ielu apgaismes rekonstrukciju projekti pašvaldībās;
- transporta sektora energopatērētāja vadības programmas (transporta loģistikas shēmas) ieviešana;
- rūpniecības sektora energopatērētāja vadības programmas realizācija ar tehnoloģiju nomaiņu.
Energoefektivitāte jāpaaugstina kompleksi
Lai nodrošinātu neatkarīgu, profesionālu ekspertīzi Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007. - 2013. gadam īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā, NAP Ekspertu foruma ietvaros tika izveidota NAP ekspertu darba grupa „Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa”. Tās vadība uzticēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Konsorts” valdes priekšsēdētājam Uldim Osim. NAP ekspertu foruma sesijā tika uzsvērts, ka energoefektivitātes paaugstināšana veicama kompleksi, nepieciešams veikt ēku energosertificēšanu, energoauditu un patērētāju informēšanu par taupīšanas priekšrocībām. Pētot citu valstu pieredzi, darba grupa secinājusi, ka vairāku autonomu pašvaldības vai privāto siltumapgādes uzņēmumu darbība vienā pilsētā ir neefektīva, tāpēc nepieciešams veidot vienotu siltumapgādes ķēdi.
Mājsaimniecības – lielākās gala patērētājas
Praksē galvenā uzmanība enerģijas sektora attīstībā Latvijā līdz šim tikusi pievērsta enerģijas ražošanai, sadalei un piegādei, atstājot novārtā enerģijas, it īpaši siltumenerģijas izmantošanas efektivitāti. Lielākie gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transports – attiecīgi 36 un 25 procenti.
Saskaņā ar energoefektivitātes rīcības plānu indikatīvais gada ietaupījuma mērķis mājsaimniecībās 2010. gadam – 52 GWh, bet 2016. gadam tas ir 2701 GWh. Tas jāpanāk ar valsts atbalsta pasākumiem centralizētām siltumapgādes sistēmām, taču netiek paredzēti konkrēti pasākumi gala patērētājiem.
"Energoefektivitātes paaugstināšana ir kompleksa: jāveic ēku energosertificēšana, energoaudits un patērētāju informēšanu par taupīšanas priekšrocībām."
Enerģijas patēriņš mājsaimniecībās sadalās šādi:
- 77% enerģijas tiek izmantoti telpu apkurei,
- 14% kopā patērē elektroiekārtas un karstais ūdens,
- 9% – ēdienu pagatavošanai.
Darba grupas priekšlikumi
Pašreizējais energoefektivitātes rīcības plāns nenodrošina efektīvu energotaupības pasākumu veikšanu un mērķu sasniegšanu. Tāpēc to ir nepieciešams papildināt.
Darba grupa U. Oša vadībā uzskata, ka nepieciešama:
- tiesību aktu izstrāde energoefektivitātes paaugstināšanai;
- energoefektivitātes kompleksa paaugstināšana, valsts, pašvaldības, privātās daudzdzīvokļu un citās ēkās;
- ēku energoaudits un energosertificēšana;
- enerģijas patērētāju informēšana par enerģijas taupīšanas priekšrocībām.
Jāpiebilst, ka energosertificēšanas eksperiments, kura rezultātā mājas tika iedalītas klasēs, ir veikts Ogrē. Taču speciālisti apgalvo, ka šī sistēma nedarbosies, kamēr Latvijā nebūs sakārtots dzīvokļu tirgus. Dzīvokļu īpašnieki ir neizpratnē, kāpēc neviens no domes nenāk un nesiltina viņu mājas, taču viņi paši ir īpašnieki un viņiem pašiem jādomā par siltināšanu.
Publiskās un privātās partnerības principi
Vairāku autonomo pašvaldības un privāto siltumapgādes uzņēmumu vienlaikus darbība vienā pilsētā ir izplatīta parādība Latvijā un – visai neefektīva. Daudz racionālāk ir visu siltumapgādes ķēdi nodot vienās rokās. Tādēļ nepieciešams izstrādāt pašvaldībām ieteikumus par siltumapgādes sistēmas racionalizāciju.
"Visi renovācijas darbi būtu jāsāk ar cauruļvadu siltināšanu."
Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir kapitālietilpīga. Tādēļ vēlams plašāk piesaistīt privāto kapitālu, balstoties uz publiskās un privātās partnerības (PPP) principiem, kā arī veicinot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanos un sniedzot tiem valsts atbalstu.
Arī ES direktīvā ir teikts par energoefektivitātes paaugstināšanas menedžmentu – vajadzētu veidoties energoservisa tirgum, kad darbojas kompānija, kas uzņemas namu apsaimniekošanu, un tā varētu būt arī ārzemju. Taču ja nav finansējuma, nav menedžmenta, un, ja nav menedžmenta, tad nav finansējuma. Tātad – nav mehānisma, kas šo ratu iegriež.
Ekonomiskie rādītāji un prioritātes
Ēku energoefektivitātes ekonomiskie rādītāji Latvijā pašlaik ir šādi:
- esošais ēku apsildes siltumenerģijas patēriņš veido vidēji 175 kWh/m² apkures sezonā jeb
- esošās ēku apsildes izmaksas ir vidēji 0,85 – 1,20 LVL/ m² mēnesī.
Pēc ēku energoefektivitātes paaugstināšanas samazinās:
- ēku siltumenerģijas patēriņš līdz aptuveni 75 kWh/m² apkures sezonā jeb
- ēku apsildes izmaksas līdz 0,20 – 0,30 LVL/m² mēnesī.
Taču, izvēloties ēku energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumus, jānosaka prioritātes, kuru īstenošana nodrošina vislielāko energoresursu un ekonomisko efektivitāti. Prioritātes varētu noteikt, ja pastāvētu klasifikators, ar kura palīdzību varētu izvērtēt izmaksas nozarē.
Efektīvas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas prioritātes ir ēku ārsienu, jumtu (augšstāvu pārsegumu), logu, ārdurvju un grīdu efektīva siltināšana, ēku ventilācijas sistēmu renovācija – rekonstrukcija ar inovatīviem, energoefektīviem risinājumiem un ēku siltumapgādes sistēmu inovatīva, energoefektīva renovācija un rekonstrukcija.
Renovācija un izmaksas
U. Oša vadītās darba grupas atskaitē teikts, ka ēku energoresursu un ekonomisko visaugstāko efektivitāti var sasniegt, kompleksi un vienlaikus uzlabojot ēku energoefektivitāti vairāku ēku grupai (kompaktam mikrorajonam). Šāds risinājums nodrošinātu projekta īstenošanas izmaksu samazinājumu.
Taču šo darbu neveiks kāda valsts iestāde, jo siltumenerģijas efektīvāka izmantošana ir saistīta tieši ar mājas iedzīvotājiem. Ja, piemēram, mājas iedzīvotāji vēlēsies nosiltināt ārsienu, tad viņiem jāņem kredīts ēkas renovācijai. Tas sarežģī situāciju, jo vienā kāpņu telpā dzīvo cilvēki ar atšķirīgiem ienākumiem. Pozitīvi ir tas, ka šādā gadījumā cilvēki var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi.
"Pilnā renovācijā ietilpst jumta, logu un durvju nomaiņa, pagrabtelpu pārbūve un sienu siltināšanai."
Visi renovācijas darbi būtu jāsāk ar cauruļvadu siltināšanu. Pilnā renovācijā ietilptu jumta nomaiņa, logu un durvju nomaiņa, pagrabtelpu pārbūve, un tikai pēc visa iepriekšminētā paveikšanas jāseko iekšējo vai ārējo sienu siltināšanai. Prognozējamās izmaksas prioritārajiem pasākumiem ir aptuveni LVL 100 – 120 uz renovējamās ēkas izmantojamās dzīvojamās platības kvadrātmetru.
Diemžēl energoresursu ekonomijas ziņā turpat neviena māja neatbilstot spēkā esošajām būvnormatīvajām prasībām, turklāt minimālajām. Nule uzbūvētām ēkām uzreiz tiekot meklēti ES fondi, lai finansētu ēkas siltināšanu.
