L. Straujuma, atklājot forumu, uzsvēra: „Lai valsts ilgtermiņā attīstītos, nepieciešama veiksmīga NAP īstenošana un visu atbildīgo institūciju iesaiste. NAP darba grupu veiktie pētījumi un sniegtie priekšlikumi nodrošinās koordinētu un saskaņotu pieeju konkrēto jautājumu sekmīgai attīstībai.”
Priekšlikumus iesniedz Ministru kabinetā
Latvijas NAP ir vidēja termiņa stratēģiskais plānošanas dokuments 2007. – 2013. gadam, apstiprināts LR Ministru kabinetā 2006. gada 4. jūlijā, pieņemot noteikumus Nr. 564., NAP ir kompass politiķiem, ierēdņiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus, parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus ceļā uz tālāku mērķi – pakāpenisku dzīves kvalitātes pieaugumu. Šo mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība.
Eksperti darba forumā iepazīstināja ar secinājumiem un priekšlikumiem sekmīgai NAP ieviešanai. NAP darba grupu izstrādātie priekšlikumi nozaru ministrijām un diskusijās izteiktie ierosinājumi līdz jūlija beigām tiks precizēti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), kā arī nosūtīti visām atbildīgajām institūcijām rīcībai.
"NAP nefigurē pašreizējā valdībā, taču neatbildēts ir jautājums – vai tas notiek aiz nezināšanas vai pārliecības?"
Neskatoties uz visām skaistajām iecerēm par NAP nozīmīgumu, izvērsās plašas diskusijas ar visdažādāko viedokļu paušanu – līdz pat tādam apgalvojumam, ka NAP drīzāk ir stratēģisks dokuments, nevis nacionāls attīstības plāns. Ja atminamies PSRS, tad šajā kategorijā varētu vilkt paralēles ar tālaika partijas kongresiem un piecgades plānu – arī šāds viedoklis izskanēja debašu laikā. Taču kopaina rāda, ka NAP nav nekas slikts, ja vien izdotos to īstenot un visas ieceres nepaliktu tikai uz papīra. Tika uzsvērts, ka NAP nefigurē pašreizējā valdībā, taču te neatbildēts ir jautājums – vai tas ir aiz nezināšanas vai pārliecības?
Darba dienas beigās foruma dalībnieki sagaidīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu, kurš apgalvoja, ka šai valdībai ir raksturīga neizlēmība, bet, iespējams, ka tā esot krīze. Tāpat izskanēja viedoklis, ka neviena no ministrijām neņem vērā NAP stratēģiju, lai gan tieši tā ir daudz perspektīvāka, salīdzinot ar pašreizējo ministriju stratēģijām.
Valsts un sabiedrības attīstība
Lai nodrošinātu neatkarīgu, profesionālu ekspertīzi NAP 2007. - 2013. gadam īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā, ekspertu foruma ietvaros atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. panta pirmajai un piektajai daļai un saskaņā ar MK 2007. gada 7. septembra rīkojuma Nr. 574 „Par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. - 2013. gadam ekspertu foruma izveidošanu” 2. punktu, izveidot NAP ekspertu darba grupu „Valsts un sabiedrības attīstība”.
"Ja NAP ir stratēģijas dokuments, tad tam patiešām ir jākļūst par valsts un sabiedrības cienītu un saprotamu dokumentu virzībai uz vienotu mērķi."
Publiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbības pilnveidošanu pētīja NAP darba grupa „Valsts un sabiedrības attīstība” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentes Žanetas Jaunzemes vadībā. Eksperti uzskata, ka NAP ir jākļūst par valsts un sabiedrības dokumentu ar vienotu mērķi uz valsts attīstību. Pētot publiskā sektora un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbību, darba grupa aicina veidot nevalstisko organizāciju sektora klasifikatoru, kas sekmētu uzraudzības, analīzes un novērtēšanas iespējas un līdz ar to arī pilnvērtīgas un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošas attiecīgā sektora attīstības iespējas.
Darba grupa Ž. Jaunzemes vadībā izvirzījusi šādas tēzes:
- sabiedriskais, pilsoniskais briedums izpaužas kā augstas atbildības un pienākuma sajūta pret savu valsti,
- pilsoniskās sabiedrības veidošanas mērķis ir sasniegt situāciju, kad iedzīvotājiem nav šķēršļu sadarboties sabiedrības jautājumu risināšanā,
- nozīmīgs valsts veiksmīgas un demokrātiskas attīstības nosacījums ir publiskā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbība,
- nepārtraukta dialoga uzturēšana starp abām grupām, to spēja un vēlme citai citu cienīt,
- veikt darbības, kas savstarpēji papildina, nevis konfliktē, paātrina pilsoniskas un saliedētas sabiedrības tapšanas procesu.
Taču, ja katrs to darītu, tad nebūtu vajadzīgs NAP un par to vispār nebūtu jārunā, uzsvēra Ž. Jaunzeme.
Šī darba grupa arī veica aptauju par to, cik lielā mērā gan amatpersonas, gan vienkārši sabiedrības locekļi ir informēti par NAP. Sasummējot atbildes, radies priekšstats, ka
- NAP ir RAPLM stratēģijas dokuments,
- NAP ir nekonkrēts un vispārēji uzrakstīts,
- NAP nav likums.
No tā izriet secinājums: ja NAP ir stratēģijas dokuments, tad tam patiešām ir jākļūst par valsts un sabiedrības cienītu un saprotamu dokumentu virzībai uz vienotu mērķi. Bēdīga ir arī cita pētījuma realitāte – sabiedrības neuzticība valdībai, pašvaldībai un politiķiem. Savukārt 65% no aptaujātajiem nevēlas iesaistīties arī sabiedriskās organizācijās, jo tas nav prestiži un trūkst finansējuma. Turklāt publiskais sektors uzskata, ka sabiedriskās organizācijas ir nekvalitatīvas.
Nevalstisko organizāciju sektora klasifikators
Pašreizējo situācija raksturo tas, ka nepastāv precīza NVO sektora definīcija un klasifikācija, tāpat arī nav attīstītas izpratnes par organizācijām, kas piederīgas šim sektoram, kā arī nav šī sektora statistikas datu.
Sakarā ar minēto situāciju darba grupa izvirzījusi trīs iemeslus sektora klasifikācijas nepieciešamībai. Pirmkārt, NVO sektors veido ievērojamu un augošu ekonomisku spēku Latvijā un pasaulē. Otrkārt, NVO sektoram piemīt atšķirīgas pazīmes: bezpeļņas raksturs, pārvaldes struktūra, finansējums, nodokļu un juridiskās procedūras. Treškārt, NVO sektors pievēršas sabiedriskās politikas jautājumiem. No tā izriet secinājums – lai veidotu uzraudzības, analīzes un novērtēšanas iespējas un līdz ar to arī pilnvērtīgas un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošas attiecīgā sektora attīstības iespējas, ir jāizveido nevalstisko organizāciju sektora klasifikators.
"Viens no aktuālākajiem diskusiju tematiem – publiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbība."
Pašreizējā prakse dažādu organizāciju sadarbībai ir visnotaļ labvēlīga, jo likumdošana pilnībā nodrošina šīs sadarbības veiksmīgu norisi un pastāv arī potenciāls tālākai izaugsmei. Taču, lai sadarbība starp publisko, nevalstisko un privāto sektoru norisētu efektīvāk, ir jāpaaugstina dialoga kvalitāte. Ž. Jaunzemes vadītā darba grupa uzskata, ka dialoga kvalitāti nodrošina un veicina NVO fokusēšanās uz mērķi, dialogā iesaistīto pušu izglītošana, NVO kapacitātes stiprināšana, informācijas apmaiņa starp dialogā iesaistītajiem, kā arī ieinteresētība un veselīga motivācija NAP uzdevumu sasniegšanā.
Tāpat būtu nepieciešams izveidot NVO sektora finansēšanas un atbalsta modeli. Kā piemērs tiek minēta Igaunija, kur pastāv 1,3 miljonu eiro liels fonds, kas veicina sabiedrisko organizāciju aktivitāti. Svarīgi ir, lai šis finansējums nesvārstītos, ko varētu izraisīt ministru un citu amatpersonu maiņa.
Atšķirīgi viedokļi
Debašu gaitā izskanēja pārmetumi ministrijām, ka tās pārāk maz sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Klātesošais Vides ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis gan uzsvēra, ka viņu ministrija sadarbojas ar aptuveni 600 nevalstiskajām organizācijām, no kurām daudzas saistītas ar vides aizsardzību. Te jāatceras, ka pagājušā gadsimta 80. gados tieši ar vides aizsardzību saistītās organizācijas kalpoja kā pamatakmens Latvijas neatkarības atgūšanas kustībai.
"Publiskais sektors uzskata, ka sabiedriskās organizācijas darbojas nekvalitatīvi."
Raugoties no cita skatpunkta, nevar nepievērst uzmanību tam, ka NVO vairākām valsts iestādēm un amatpersonām var būt neērtas, jo viena, divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas var uzsākt šīs iestādes vai amatpersonas paveiktā darba pārbaudi. Tātad valsts struktūrām izdevīgāk atstāt NVO „aiz slēgtām durvīm”. Jāņem vērā arī tas, ka bieži vien sabiedriskās organizācijas padara ļoti lielu darbu ar daudz mazākiem resursiem nekā to veic valsts organizācijas.
Interesants šķita vēl viens viedoklis, ko varētu nosaukt par retorisku provokāciju. Runa ir par atkāpšanos no demokrātiskas sabiedrības principiem. Ja, piemēram, valdība tiek ievēlēta demokrātiskā ceļā, tad NVO neievēl demokrātiskās vēlēšanās. Līdz ar to MK juridiski ir visas tiesības rīkoties ar valsts naudu, bet, ja to darīs arī nevalstiskās organizācijas, tad tās vairs nebūs nevalstiskas, bet gan valstiskas organizācijas.
NAP eksperta foruma viedokļus portālā LV.LV lasiet arī turpmāk!
