Vispirms zemnieku saimniecība (ZS) ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Pēc tam ZS īpašnieks saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” 4. panta otro daļu izvēlas maksāt iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam.

Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli no ZS saimnieciskās darbības ienākuma maksā zemnieku saimniecības īpašnieks, ja no ZS ienākuma netiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Grāmatvedības uzskaite tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā aprēķina un budžetā iemaksā ZS īpašnieks, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Piemērojamā nodokļa likme 23% (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta otrā daļa).

Tiesību akti, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu, kā arī informācija par deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņiem, kā arī dažādi jautājumi un atbildes par likuma piemērošanu ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv , izvēloties sadaļu „Nodokļi” – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē ZS īpašnieks, ja ZS nav iecelts pārvaldnieks, kas veic vadības funkcijas, ir pašnodarbināta persona. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 370 eiro mēnesī (2016. gadā). Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 370 eiro, 30,58% (2016. gadā), t.i., 113,15 eiro. Ja 370 eiro mēnesī nesanāk, tad par to mēnesi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nemaksā.

ZS īpašnieki, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas un nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajām personām, kā arī likmes atsevišķiem apdrošināšanas veidiem nosaka katru gadu Ministru kabineta noteikumos.

Pašnodarbinātais līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un nākamā gada 15. janvārim, veic obligātās iemaksas un iesniedz VID ziņojumu „Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī” (Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 4. pielikumu).

Ja obligātās iemaksas par attiecīgo pārskata ceturksni neveic, pašnodarbinātā persona ziņojumu par šo ceturksni neiesniedz.

Ja ZS nodarbina citas personas, tad ZS kā darba devējam no darbinieku darba samaksas jāietur algas nodoklis un jāaprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba ņēmējs obligātās iemaksas veic ar darba devēja starpniecību. Tādējādi zemnieku saimniecība iesniedz arī ziņas par darba ņēmēju pieņemšanu darbā un darba devēja ziņojumus un paziņojumus, tāpat kā visi citi darba devēji.

Informācija VID tīmekļa lapā www.vid.gov.lv, izvēloties sadaļu „Nodokļi” – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 

Par uzņēmumu ienākuma nodokli

Zemnieku saimniecība, kura izvēlējusies sagatavot gada pārskatu, saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”  ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir noteikts, ka nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar gada pārskatu termiņā, kāds noteikts Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Deklarācijas veidlapu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015. gada 29. septembra noteikumi  Nr. 548 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

Zemnieku saimniecībai, kura ir izvēlējusies sagatavot gada pārskatu un ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, gada pārskats ir jāsastāda saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto sabiedrība (arī zemnieku saimniecība, kura izvēlējusies sagatavot gada pārskatu)  ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts dalībnieku sapulcē.

Vienlaikus ar gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.

Tiesību akti, kas regulē uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, kā arī  informācija par  deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņiem, kā arī dažādi jautājumi un atbildes par likuma piemērošanu ir pieejami  VID mājaslapā www.vid.gov.lv , izvēloties sadaļu „Nodokļi” – Uzņēmumu ienākuma nodoklis. 

Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums un citi grāmatvedības uzskaiti regulējošie normatīvie akti ir pieejami VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Tiesību akti” – Gada pārskati.

Par Mikrouzņēmumu ienākuma nodokli

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. pantu nodokļu maksātājs – juridiskā persona –, kas vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, kurā apliecina, ka:

1) paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nevienā brīdī nepārsniegs piecus darbiniekus;

2) tā prognozējamais kalendāra gada apgrozījums nepārsniegs 100 000 eiro;

3) mikrouzņēmums veiks saimniecisko darbību Ministru kabineta noteiktajās nozarēs.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt izraudzīto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām.

Kļūstot par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, uzņēmums četras reizes gadā iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un aprēķina nodokli atkarībā no ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9% (2016 .gadā).

Mikrouzņēmumu nodoklis 2016. gadā ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs aprēķina un maksā mikrouzņēmumu nodokli, nevis atsevišķi aprēķina un maksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, riska nodevu, kā arī neveic obligātās iemaksas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar likumu mikrouzņēmumam kā darba devējam ar darbiniekiem ir rakstveidā jāvienojas par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu, kā arī jāinformē par to, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un to, ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Mikrouzņēmuma darbinieka darba ienākums nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

Tiesību akti, kas regulē mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanu, kā arī informācija par  deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņiem, kā arī dažādi jautājumi un atbildes par likuma piemērošanu ir pieejami  VID mājaslapā www.vid.gov.lv, izvēloties sadaļu „Nodokļi” – Mikrouzņēmumu nodoklis. 

Par pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokli  (turpmāk – PVN) valsts budžetā maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts vai kam saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN  maksātāju reģistrā un kas veic apliekamus darījumus, proti, preču iegādēs un piegādēs Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu, kuriem iekšzemē piemēro PVN.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam zemnieka saimniecībai, kā iekšzemes nodokļa maksātājai, kas ražo lauksaimniecības produkciju, ir tiesības, uzsākot saimniecisko darbību, nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, bet tai ir jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz reģistrācijas iestāšanās brīdi.

Ar iekšzemes nodokļa maksātāja tiesībām un pienākumiem attiecībā uz reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā var iepazīties VID mājaslapā zem Pievienotās vērtības nodokļa likuma sadaļas “PVN reģistrs”.  

Zemnieka saimniecībai kā reģistrētai nodokļa maksātajai ir jāiesniedz VID PVN deklarācija par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem un aprēķināto PVN par taksācijas periodu ir jāiemaksā valsts budžetā.

Ar PVN deklarācijas iesniegšanas un PVN nomaksas termiņiem var iepazīties VID mājaslapā zem Pievienotās vērtības nodokļa likuma sadaļas “Deklarācijas iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņš”

Par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu zemnieku saimniecība, kas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, ir uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāja.

Zemnieku saimniecība uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par tās īpašumā vai turējumā, kā arī  uz darba līguma pamata lietotu vai no personas patapinātu:

·  vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrā reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis,

·  un kravas automobili ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu).

Nodokļa maksāšanas un atvieglojumu piešķiršanas kārtība ir noteikta Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un saskaņā ar šo likumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Tiesību akti un informācija par minētā nodokļa piemērošanu un nodokļa nomaksu ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Nodokļi” – Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Par dabas resursu nodokli

Zemnieku saimniecība, ja tā veic Dabas resursu nodokļa likumā noteiktās darbības, piemēram, iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus, realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm, pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā u.c. likumā minētās darbības,  ir dabas resursu nodokļa maksātāja.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par iepriekšējo ceturksni, izņemot gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim. Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni

Dabas resursu nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

·  par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas;

·  aprēķināto nodokli, ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 eiro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā.

Tiesību akti, kas regulē dabas resursu nodokļa aprēķināšanu, kā arī informācija par deklarācijas iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņiem, kā arī veidlapas un iesniegumi ir pieejami, Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv, sadaļā „Nodokļi” – Dabas resursu nodoklis.