Ieguvējam ir izdevīgāk, ja kopā ar izsoles akta apstiprināšanu viņš lūdz tiesu ievest viņu nekustamā īpašuma valdījumā. Izsakot šādu lūgumu, papildus par šāda lūguma izteikšanu valsts nodeva tiesai nav jāmaksā. Šādu lūgumu vēlams izteikt arī tā iemesla dēļ, ka nereti pēc izsoles akta apstiprināšanas tomēr izrādās, ka nekustamajā īpašumā kāds dzīvo vai par īpašumu ir noslēgts īres līgums.
 
Apstāklis, ka tiesa lēmumā nolems ievest ieguvēju valdījumā, vēl nenozīmē, ka ieguvējam šī tiesība jāizmanto. Proti, Civillikuma 995.pants noteic, ka ievešana iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā notiek tikai tad, kad ieguvējs to noteikti vēlas, it sevišķi, ja nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējā īpašnieka gribu. Līdz ar to, ja ieguvējam nebūs nekādu šķēršļu nekustamā īpašumā iekļūt, proti, tajā neuzturas kādas trešās personas, tad viņam nav jālūdz zvērināts tiesu izpildītājs, lai viņš, pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu rakstu, ievestu ieguvēju nekustamā īpašuma valdījumā, neskatoties uz to, ka tiesa lēmumā būs norādījusi, ka veicama ieguvēja ievešana valdījumā.
 
Savukārt, ja tomēr ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā vajadzēs veikt, tiesai jālūdz izsniegt izpildu raksts. Arī par izpildu raksta izsniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā. Izpildu rakstu iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei. Jānorāda, ka par šādu darbību izpildi maksājama amata atlīdzības takse Ls 93,70 bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1075 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.