Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā plaši izvērš iestāžu spēju ierobežot un cenzēt saturu un komunikāciju internetā. Tikmēr, grozījumi Elektronisko sakaru likumā aizliegs anonīmu SIM karšu izmantošanu, padarot personas datu reģistrāciju obligātu. Abas iniciatīvas nopietni ietekmē digitālās tiesības un ir pelnījušas kvalitatīvu un iekļaujošu sabiedrības diskusiju, nevis sasteigtu procesu.
Veselības ministra virzītie priekšlikumi likumprojektam Nr. 1478/Lp14, kuri tika atbalstīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Saeimas balsojumā 15.oktobrī, paredz plašu sarakstu ar tēmām, uz kuru pamata varēs cenzēt saturu un saskarni internetā, sākot ar sabiedrības drošību un beidzot ar dzīvnieku labturību.
Turklāt, saturam un saskarnei, kura tiktu šādi bloķēta vai ierobežota nav jābūt prettiesiskai - pietiktu ar to, ka tā šķietami rada vai var radīt risku kādai no minētām tēmām.
Pamatojoties uz minēto, iestādēm (Valsts policijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Datu valsts inspekcijai, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un citām) tiks dotas plašas tiesības uzdot pienākumu elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei, pārvirzīt lietotāju, domēna reģistram nodrošināt domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojuma sniedzējam un citiem informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējiem izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei, informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam izņemt saturu vai ierobežot piekļuvi tam.
Lai gan šo grozījumu pamatā var būt labi nodomi un panta otrajā daļā minēts, ka darbībām jābūt “nepieciešamām un samērīgām”, ļoti plašais klāsts ar gadījumiem, kuros drīkst šādi rīkoties rada risku, ka iestādes izmantos šīs tiesības veidā, kas pārkāps Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības uz vārda brīvību.
Uztraucoši ir arī tas, ka lēmumi par bloķēšanu, ierobežošanu un domēna atņemšanu stāsies spēkā automātiski, bez nepieciešamības iestādei vērsties tiesā. Arī izmantojot priekšlikuma ceturtajā daļā noteiktās tiesības pārsūdzēt šādu lēmumu, tā darbība netiek apturēta. Tas nozīmē, ka nepamatots lēmums ierobežot vārda brīvību var palikt spēkā vairākus gadus, kamēr notiek tiesas process. Jāņem vērā arī tas, ka ne visām personām un organizācijām, kuras varētu skart šādi ierobežojumi būs nepieciešamie resursi, lai pārsūdzētu šādus lēmumus.
Šis cenzūras mehānisms arī būtu viens no stingrākajiem Eiropā: citās valstīs (piemēram, Zviedrijā, Lietuvā un Īrijā) iestādēm ar tiesībām ierobežot interneta saturu visos vai gandrīz visos gadījumos ir jāvēršas tiesā, lai to panāktu. Citās, kurās šāda prasība nepastāv, ierobežošanas mehānismi attiecas uz konkrētiem tematiem (piemēram, azartspēlēm, autortiesībām vai materiāliem, kuros attēlota bērnu seksuāla izmantošana). Modelis, kurš uzkaita tik plašu sarakstu ar iestādēm un bloķēšanas pamatojumiem rada nopietnus pārmērīgas piemērošanas riskus.
Pret anonīmo priekšapmaksas SIM karšu aizliegšanas grozījumiem Nr. 1246/Lp14 “Protests” publiski iebilda jau aprīlī, kad tos pirmoreiz virzīja komisijā. Pret tiem iebilda arī “European Digital Rights” (EDRi) - Eiropas lielākais digitālo tiesību organizāciju tīkls, kā arī Drošības profesionāļu asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija. Kā “Protests” pauda jau iepriekš, iespēja anonīmi lietot internetu, ko piedāvā personas datiem nepiesaistītas SIM kartes, ir svarīga trauksmes cēlājiem, žurnālistiem un aktīvistiem, kuriem ir bažas par viņu digitālo komunikāciju novērošanu. Cilvēkiem, kam liegta piekļuve saviem dokumentiem, piemēram, cilvēku tirzniecības un piespiedu kontroles upuriem, priekšapmaksas SIM karšu iegādāšanās bez identitātes pārbaudes var būt vienīgais veids, kā gūt palīdzību. Tūristi un iedzīvotāji bez personas kodiem arī var zaudēt piekļuvi mobilajiem un interneta sakariem. Ierosinātie grozījumi apdraud visas iepriekšminētās grupas un kopumā nepamatoti ierobežo tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību.
Ņemot vērā digitālo cilvēktiesību nozīmīgumu mūsdienu kontekstā un nepieciešamību pēc kvalitatīvas diskusijas un alternatīvo risinājumu izvērtējuma, jaunatnes organizācija “Protests” stingri aicina Saeimas deputātus neatbalstīt abas augstākminētās iniciatīvas: Veselības ministra virzītos un komisijas grozījumā iekļauto cenzūras mehānismu (grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā) un grozījumus Elektronisko sakaru likumā Nr. 1246/Lp14. Mēģinājums grozījumus steidzami virzīt 14. Saeimas sasaukuma norietā liedz sabiedrībai iespēju konstruktīvi lemt par lēmuma detaļām atbilstoši labai likumdošanas praksei, diskusijā iesaistot tēmas ekspertus, organizācijas, kā arī aktīvistus.
