“Šie grozījumi paredz taisnīgāku pieeju cilvēkiem, kuri laikā no 1991. līdz 1995. gadam nebija sociāli apdrošināti, jo rūpējās par ģimeni, studēja vai citu iemeslu dēļ nebija sociāli apdrošināti. Daudzi no viņiem, tostarp mātes, kuras audzināja bērnus, šobrīd sasniedz pensijas vecumu, tādēļ iespēja papildināt sociālās apdrošināšanas stāžu var būt būtiska gan pensijas apmēra, gan citu sociālo garantiju noteikšanā,” iepriekš norādīja atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Līdz šim neuzskaitītais apdrošināšanas stāžs var ietekmēt tiesības uz pensiju un tās apmēru, pensijas indeksācijā piemērojamo indeksu, kā arī bezdarbnieka pabalsta apmēru. Izmaiņas aptver periodu līdz 1995. gada 31. decembrim, jo no 1996. gada 1. janvāra Latvijā tika ieviesta valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kas balstīta uz individuālu sociālo iemaksu uzskaiti. Grozījumi dos iespēju noteiktām personu grupām papildināt savu pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžu.
Brīvprātīgas iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāža noteikšanai varēs veikt par laiku, kas pavadīts studijās pēc vidējās izglītības iegūšanas, pēcdiploma izglītībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā. Tāpat iemaksas varēs veikt par periodu, kurā persona kopusi cilvēku ar I grupas invaliditāti, bērnu ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai personu, kura sasniegusi 80 gadu vecumu, kā arī par laiku, kurā māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam. Latvijā uzkrātajiem darba stāžam pielīdzināmajiem periodiem jābūt pierādītiem saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, un tie nedrīkst sakrist ar citu sociālās apdrošināšanas periodu.
Lai attiecīgo periodu ieskaitītu apdrošināšanas stāžā, par katru mēnesi būs jāveic brīvprātīga iemaksa viena procenta apmērā no attiecīgajā gadā noteiktās minimālās mēneša darba algas. Brīvprātīgās iemaksas varēs veikt no 2027. gada 1. oktobra.
