“Karš nesākas tikai kaujas laukā. Tas sākas ar meliem, dezinformāciju un mēģinājumiem manipulēt ar cilvēku prātiem, šķelt sabiedrību, pārrakstīt vēsturi un salauzt tautas identitāti,” uzsvēra B. Braže.
Latvija no savas vēsturiskās pieredzes labi zina, ko nozīmē cīņa par patiesību. Padomju okupācija tika maskēta ar inscenētām vēlēšanām un safabricētu “tautas gribu”, bet turpmākajās desmitgadēs okupācijas režīms sistemātiski apspieda Latvijas identitāti un centās izdzēst nacionālo atmiņu. Līdzīgus paņēmienus Krievija izmanto agresijas karā pret Ukrainu.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas svētnīcām, muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un UNESCO pasaules mantojuma objektiem nav tikai infrastruktūras iznīcināšana. Tie ir mērķtiecīgi uzbrukumi Ukrainas tautas vēsturiskajai atmiņai, kultūras mantojumam un identitātei.
B. Braže uzsvēra, ka Krievija un Baltkrievija cenšas izmantot UNESCO un citas starptautiskās organizācijas savu noziegumu attaisnošanai, dezinformācijas izplatīšanai un leģitimitātes iegūšanai. Valstis, kas apzināti iznīcina citas tautas kultūras mantojumu un cilvēku dzīvības, nedrīkst ieņemt amatus starptautisko organizāciju vadības struktūrās.
Ministre pievērsās arī mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām un radītajiem riskiem. Jaunās tehnoloģijas palīdz saglabāt, digitalizēt un padarīt pieejamu kultūras un vēsturisko mantojumu, bet vienlaikus tās var izmantot informācijas manipulācijām. Tādēļ izglītība, kultūra, medijpratība un kritiskā domāšana ir mūsu svarīgākā munīcija šodien.
Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas uzņemšanas ANO un pievienošanās UNESCO. Dalība UNESCO ir palīdzējusi stiprināt Latvijas nacionālo identitāti un popularizēt pasaulē Rīgas vēsturisko centru, Kuldīgas vecpilsētu, Dziesmu un deju svētku tradīciju, Suitu kultūrtelpu, Dainu skapi un Baltijas ceļu.
