Ministri apliecināja gatavību aktīvāk iesaistīties sarunās ar Nīderlandi un Eiropas Padomi par soļiem, kas nepieciešami, lai Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu varētu uzsākt darbu. Viņi pievērsās arī zaudējumu atlīdzināšanai Ukrainai un nākamgad Tallinā gaidāmajai Ukrainas atjaunošanas konferencei.
Krievijas spiediens nemazinās Baltijas valstu atbalstu Ukrainai
Igaunijas drošības dienests secinājis, ka augustā notikušo uzņēmuma Milrem Robotics telpu dedzināšanu Tallinā pasūtījuši Krievijas specdienesti. Aizdomās turētie ir apcietināti, un izmeklēšana turpinās. Igaunija šo uzbrukumu vērtē kā daļu no plašākiem Krievijas centieniem iebiedēt valstis, kas atbalsta Ukrainu.
Krievijas spiediens neaprobežojas ar fiziskiem uzbrukumiem. Krievija izplata nepamatotus apgalvojumus par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs un cenšas izmantot tiesvedības draudus un sagrozītus juridiskus argumentus politiska spiediena izdarīšanai. Tas ir viens no juridiskās karadarbības veidiem.
“Krievija cenšas ietekmēt mūsu lēmumus, taču mēs šādiem iespējamiem draudiem gatavojamies. Latvijā esam pieņēmuši grozījumus, kas ļauj pagarināt balsošanas laiku iecirkņos, ja apdraudējuma dēļ vēlēšanu norise tiek būtiski traucēta. Savukārt, Igaunijas dienesti ir aizturējuši aizdomās turētos Tallinas uzņēmuma telpu dedzināšanas lietā. Mēs aizsargāsim savus demokrātiskos procesus, savas tiesības un sadarbosimies, lai par šādiem noziegumiem pie atbildības sauktu arī to pasūtītājus. Krievijas spiediens nemainīs mūsu atbalstu Ukrainai,” uzsver Edvards Smiltēns.
Tribunāls un atlīdzinājums Ukrainai
Latvija un Igaunija aktīvāk iesaistīsies sarunās ar Nīderlandi un Eiropas Padomi par tribunāla darbības uzsākšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš tā izmaksām un stabilam finansējumam. Nīderlande ir piedāvājusi tribunālam darbības vietu Hāgā, bet Eiropas Padome veic tā izveides sagatavošanas darbus.
Līdztekus tribunālam jāvirza arī mehānisms, kas ļautu izskatīt prasības par Krievijas agresijas radītajiem zaudējumiem un noteikt cietušajiem taisnīgu atlīdzinājumu. Latvija jau ir ratificējusi konvenciju par Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidi.
Tikšanās Rīgā seko 24. augustā Tallinā notikušajai Edvarda Smiltēna un Margusa Cahknas sarunai, kurā piedalījās arī Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene. Toreiz amatpersonas uzsvēra, ka Baltijas valstīm kopīgi jāpanāk Krievijas atbildība par agresiju un Ukrainā pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem. Tajā pašā dienā Tallinā notika arī triju Baltijas valstu tieslietu ministru sanāksme. Savukārt 2. oktobrī Luksemburgā Krievijas agresija pret Ukrainu un cīņa pret nesodāmību būs Eiropas Savienības tieslietu ministru sanāksmes darba kārtībā.
Ukrainas atjaunošana
Igaunija 2027. gadā janvārī Tallinā rīkos Ukrainas atjaunošanas konferenci. Edvards Smiltēns uzsvēra, ka valsts atjaunošanai vajadzīgas arī spēcīgas tieslietu iestādes, tiesiskuma reformas un iespēja agresijā cietušajiem saņemt atlīdzinājumu. Latvija jau šobrīd aktīvi iestājas par Ukrainas atbalstu Eiropas Savienībā, savukārt Tieslietu ministrija sadarbojas ar Ukrainas iestādēm tieslietu reformu īstenošanā.
