Lielākajā daļā teritoriju gāzti vai lauzti atsevišķi koki vai nelielas to grupas. Kā jau iepriekš ziņots, pārsvarā bojāti lapu koki – bērzs un apse –, savukārt mazākā apjomā cietuši skujkoki – egle un priede.
Visvairāk cietusi Latgale, kur konstatēti 45 % no kopējā bojātās koksnes apjoma. Tai seko Zemgale ar 30 % un Vidzeme ar 20 %. Šoreiz vismazāk cietusi Kurzeme – 5 % no kopējā bojātās koksnes apjoma.
Valsts meža dienests norāda, ka bojātās koksnes apjoms novērtēts vizuāli, apsekojot mežaudzes vietās, kur to bijis iespējams operatīvi veikt. Bojājumu apmērs var mainīties, turpinoties meža ceļu atbrīvošanas darbiem un bojātās koksnes izvākšanai no mežaudzēm.
Meža teritorijās, kurām noteikts cits apsaimniekošanas režīms, kā arī mežaudzēs, kur vēja ietekmē bojāti tikai atsevišķi koki un tie nerada būtisku sanitāro risku, meža īpašnieks vai apsaimniekotājs var lemt par bojātās koksnes atstāšanu mežaudzē. Šāda koksne var kalpot kā nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības elements un veicināt tās saglabāšanos.
VMD aicina meža īpašniekus pirms vētras bojāto koku izvākšanas izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar VMD par atbilstošu rīcību. Savukārt iedzīvotājiem, dodoties mežā, jābūt piesardzīgiem vietās, kur joprojām atrodas aizlauzti, iekārušies vai nestabili koki.
Plašāku informāciju par rīcību ar vēja lauztiem un gāztiem kokiem mežā atradīsiet Valsts meža dienesta mājaslapā.
Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
