Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus pagarināts termiņš iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv vai kurās parādniekam ir dota iespēja to radīt, iesniedzot iebildumus noteiktajā termiņā. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.
Brīdinājuma kārtībā saistību piespiedu izpildi var piemērot tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja saistības ir pierādāmas ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šī procedūra netiks piemērota, ja parāda summa pārsniedz 15 tūkstošus eiro, solidāru maksājumu saistību gadījumos vai citos likumā noteiktos gadījumos.
Ar grozījumiem pārņem arī Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.
Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
