“Par problēmām speciālajā izglītībā runāts jau gadiem, un arī kopš Valsts kontroles revīzijas rezultātu publiskošanas šajā jomā ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, diemžēl rezultātu nav gandrīz nekādu,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
- Pirmkārt, bērna ceļš uz atbalstu izglītības procesā sākas ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, tādēļ Valsts kontroles sniegtie ieteikumi bija vērsti uz to, lai sakārtotu komisiju darbu. Šie ieteikumi nemaz neprasīja veikt reformas pēc būtības, bet tikai organizēt komisiju darbu atbilstoši “mūsdienu” prasībām un uz klientu orientētā veidā. Proti, noteikt, kā iesniegt dokumentus un pieteikties uz komisijas sēdi, viest skaidrību, kā tiek organizēta rinda, u. tml. Diemžēl izstrādātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi arvien nav saskaņoti pat pašā izglītības resorā un nav zināms, kad tie tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
- Otrkārt, nebeidzamās diskusijās un arvien jaunās darba grupās neizdodas nonākt līdz bērnu labākajām interesēm atbilstošam risinājumam saistībā ar bērnu izmitināšanu izglītības iestāžu internātos un dienesta viesnīcās. Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka bērni “dzīvo” ne tikai speciālajās, bet arī vispārējās izglītības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolas iestāžu diennakts grupiņās. Daudzos gadījumos apstiprināts, ka šādā veidā tiek risinātas nevis bērnu izglītības vajadzības, bet ģimeņu sociālās problēmas, līdz ar to, Valsts kontroles vērtējumā, tie pēc būtības ir “slēptie bērnunami”. Šo gadu laikā jautājums jau bija nonācis arī Saeimas redzeslokā, diemžēl atbildīgās komisijas sēdē likumprojekts tika noraidīts. Rezultātā turpinās diskusijas un tiek veidotas jaunas darba grupas, savukārt bērniem un jauniešiem tikmēr gadiem ir liegtas tiesības uzaugt ģimenē.
- Treškārt, ar pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos nav bijis pietiekami, lai jauniešiem ar speciālām vajadzībām būtu plašākas iespējas apgūt profesionālās pamatizglītības programmas. Daudzās ģimenēs, kuras audzina bērnus ar speciālām vajadzībām, satraukumu rada neziņa, kur bērns varēs apgūt praktiski noderīgas profesionālās iemaņas, lai pēc iespējas varētu dzīvot patstāvīgu dzīvi un iekļauties darba tirgū. Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka profesionālās pamatizglītības programmu piedāvājums ir ļoti ierobežots un šādas iespējas nenodrošina.
- Ceturtkārt, Valsts kontrole vērsusi uzmanību uz sadrumstalotajām aktivitātēm un vienotas pieejas un sadarbības trūkumu starp atbildīgajām ministrijām un iestādēm, risinot jautājumus saistībā ar atbalstu bērniem ar dažādām vajadzībām un viņu ģimenēm. Pirms gada Izglītības un zinātnes ministrijā izveidota darba grupa pedagoģiski medicīnisko komisiju jaunā koncepta un reformas plāna izstrādei. Tai pašā laikā vadošā iestāde bērnu un ģimenes tiesību jomā ir Labklājības ministrija un arī tās padotībā esošais Bērnu aizsardzības centrs strādā pie atbalsta pilnveides ģimenēm ar bērniem (gan izglītības procesā, gan saistībā ar vardarbību). Savukārt Valsts kancelejā, kas pārņēma Pārresoru koordinācijas centra funkcijas, gadiem turpinās darbs pie dažādiem atbalsta rīkiem un pakalpojumiem.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas par speciālo izglītību
Valsts kontrole Izglītības un zinātnes ministrijai sniedza 17 ieteikumus (daļa no tiem ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju), sagaidot, ka to ieviešanas rezultātā bērni ar speciālām vajadzībām savlaicīgi saņems nepieciešamo atbalstu un būs nodrošināta atbalsta pakalpojumu pēctecība, tiks ierobežota izglītības iestāžu internātu darbība, nosakot bērna labākajām interesēm atbilstošus objektīvi pamatotus izņēmuma gadījumus, un tiks paplašināts profesionālās pamatizglītības programmu klāsts, kas atbilst jauniešu ar speciālām vajadzībām un potenciālo darba devēju interesēm.
