Šogad paiet 80 gadu kopš ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas pretstāves pret nacistu okupācijas varu un leitnanta Roberta Rubeņa bataljona cīņām pret vāciešiem pie Rendas un Zlēkām 1944. gada novembrī – decembrī. Nelabvēlīgā militāri politiskā situācija neļāva kureliešiem sasniegt savu mērķi – Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas karaspēks atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju. Tomēr apņemšanās cīnīties tikai zem saviem, ne svešiem karogiem, ir cienīga lappuse latviešu nācijas vēsturē un vērā ņemama mācība Latvijas valsts nākotnē.
Kureliešu piemiņas pasākumi 19. novembrī aizsāksies plkst. 12:00 Ventspils novada Puzes pagasta Stiklos, kur 1944. gada 14. novembrī SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna vadītās vācu vienības apcietināja ģenerāļa Kureļa grupas štābu un Skrīveru bataljonu. Vairāki simti kureliešu nonāca ieslodzījumā Talsu un Ventspils cietumos, bet vēlāk tika nosūtīti uz Štuthofas un citām nacistu koncentrācijas nometnēm. Ventspils novada pašvaldības un Puzes novadpētnieku organizēto ģenerāļa Kureļa grupas piemiņas vietas atklāšanu ar muzikālu priekšnesumu kuplinās pūtēju orķestris “Ugāle” un vīru kopa “Vilki”.
Pasākumi Liepājā sāksies plkst. 15:30 ar atceres brīdi pie kureliešu pieminekļa, kas veltīts astoņiem ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem, kurus nošāva Liepājas Karostā, saskaņā ar nacionālsociālistiskās Vācijas kara tiesas 1944. gada 19./20. novembra spriedumu. Piemiņas brīdim sekos svinīga Kureliešu (bijušās Krasta) ielas nosaukuma plāksnītes nomaiņa. Tajā piedalīsies arī Liepājas domes un Daugavas Vanagu O. Kalpaka Liepājas nodaļas pārstāvji, kas 2022. gadā nāca klajā ar ierosmi par Kureliešu ielas izveidi Karostā.
Lai debatētu par ģenerāļa Kureļa grupas un nacionālās pretošanās nozīmi Latvijas vēsturē un kolektīvajā atmiņā plkst. 16:30 Karostas cietumā notiks vēstures pētnieku kolokvijs “Ģenerāļa Kureļa grupa vēstures avotu gaismā: militārie un politiskie aspekti”, kurā uzstāsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Sekos diskusija “Kā par pretošanās kustības tematiku runāt muzejos un publiskajā telpā”, kurā par vēstures un sociālās atmiņas jautājumiem sarunāsies Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, Karostas cietuma muzeja vadītāja Monta Krafte, Nacionālās pretošanās kustības muzeja Rendā vadītājs Andrejs Ķeizars, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis un Liepājas Okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa. Diskusiju vadīs LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. hist. Kaspars Zellis.
Kureliešu piemiņas pasākumus noslēgs lāpu gājiens un klusuma brīdis pie Baltā krusta, kas uzstādīts iepretim Karostas cietumam, godinot visus šeit Otrā pasaules kara laikā nogalinātos cilvēkus. Pasākumus aicināti apmeklēt visi interesenti.
Kolokviju un diskusiju Liepājā organizē Karostas glābšanas biedrība un Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja projektu “Pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšana”. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild rīkotāji.
Sīkāka informācija: Monta Krafte 26488200, Mārtiņš Dāle 29192710, Uldis Neiburgs 26498236
KURELIEŠI
Ģenerāļa Kureļa grupa bija 1944. gada 28. jūlijā Skrīveru pagasta Robežās no Rīgas apriņķa aizsargiem saformēta militāra vienība (5. Rigaer Schutzwehrregiment Gruppe der General Kurelis), kas pēc atkāpšanās uz Kurzemi septembra beigās sasniedza Talsu apriņķa Strazdes muižu, bet 29. oktobrī nonāca Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Kureliešu vadībā atradās 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidotās nacionālās pretošanās kustības organizācijas – Latvijas Centrālās padomes militārās komisijas locekļi – ģenerālis Jānis Kurelis un kapteinis Kristaps Upelnieks. Sarunās ar Augstāko SS un policijas vadītāju Ostlandē SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un Drošības policijas un SD pavēlnieku Ostlandē SS oberfīreru Vilhelmu Fuksu Talsos 1944. gada 3. novembrī viņi pieprasīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Reaģējot uz Kureļa grupas vadības atteikšanos pildīt viņiem dotās pavēles, kā arī zinot kureliešu virsnieku pret vāciešiem vērsto nacionālo nostāju un sakaru uzturēšanu ar ārzemēm, vācu SS un policijas vienības 1944. gada 14. novembrī aplenca un atbruņoja kureliešu štābu un galvenos spēkus Puzes pagasta Stiklos.
Astoņi ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki: pulkvedis Pēteris Liepiņš, kapteinis Kristaps Upelnieks, kapteinis Jūlijs Mucenieks, virsleitnants Jānis Gregors, virsleitnants Jānis Rasa, virsleitnants Teodors Prikulis, leitnants Filipsons un aizsargs Kārlis Valters tika sodīti ar nāves sodu Liepājas Karostā, saskaņā ar 1944. gada 19./20. novembra vācu sevišķās kara tiesas spriedumu.
Nacistu prasībām nolikt ieročus nepakļāvās Ugāles pagasta Ilziķos novietotā leitnanta R. Rubeņa vienība, kas atkāpās meža masīvā dienvidaustrumos no Usmas ezera, kur turpināja pretošanos. Kaujas laikā 18. novembrī nāvīgi ievainoja R. Rubeni un viņa vietā bataljona vadību pārņēma virsnieka-vietnieks Aleksandrs Druviņš. Atsitot daudzus vācu uzbrukumus, rubenieši turpināja cīņu līdz 9. decembrim, kad bataljons izgāja no aplenkuma, sadalījās mazākās grupās un izklīda.
