Publiskajā telpā ir jūtamas sabiedrības bažas par šo piedāvājumu, taču tas notiks īslaicīgi – 2 vai 3 gadus, un tad situācija tiks pārvērtēta. Šāda sociālo iemaksu pārdale ir nepieciešama tādēļ, ka fiksētā neapliekamā minimuma ieviešana no valsts budžeta izmaksā ap 450 miljoniem eiro 2025.gadā, taču vienlaikus ir jāpanāk izaugsme gan uzņēmumu konkurētspējai, gan sabiedrības ienākumiem.
Kā zināms, otro pensiju līmeni apsaimnieko komercbankas, - tās ir gadu gaitā samazinājušas savus pārvaldīšanas izdevumus, un šobrīd tie ir aptuveni 31,5 miljoni eiro gadā, bet ir ievērojami pieaugusi pašu noguldījumu apjomu summa, šobrīd sasniedzot jau 7 miljardus. Lai arī otrais pensiju līmenis ir daudz plašāks - ap 1,3 miljoniem dalībnieku, tas ir ar zemāku peļņu nekā brīvprātīgais trešais pensiju līmenis ar krietni mazāku dalībnieku skaitu, kas ir ap 400 tūkstošiem, un šobrīd arī pirmais līmenis – valsts vecuma pensijas – ir konkurētspējīgāks.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Mēs nepiekrītam tam, ka pirmais – valsts garantētais – pensiju līmenis ir kaut kas nestabils un nenopietns. No mūsu viedokļa valsts garantijas nav mazāk vērtīgas par komercbanku garantijām. Piemēram, valsts krājobligācijas nodrošina aptuveni 3,4 % vērtības pieaugumu gadā. Toties otrā līmeņa konservatīvie plāni šobrīd atkal pārsvarā ir mīnusos. Turklāt par savām sociālās apdrošināšanas iemaksām mūsu izvēle ir ierobežota: tikai no banku piedāvātajiem plāniem.”
Jau informējām, ka valdība un sociālie partneri vienojās par minimālās algas kāpumu – 740 eiro nākamajā gadā – un minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpinās pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz pakāpeniski tiks sasniegts noteiktais apmērs.
Nākamgad visiem darbiniekiem fiksētais neapliekamais minimums būs 510 eiro mēnesī. LBAS atbalstīja fiksētā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas attieksies uz visām algām un ka tam ir jābūt 80% no minimālās algas. “Tas ir mērķis, kas pakāpeniski jāsasniedz. Tas ir pats pamats,” akcentē LBAS priekšsēdētājs. “Vēl vienojāmies, ka neapliekamajam minimumam ir jāaug straujāk tieši pensionāriem. Šobrīd ir panākta vienošanās, uz ko arī arodbiedrība mudināja, ka pensionāram neapliekamajam minimumam ir jābūt 750 eiro. Galvenais mūsu piedāvājumā ir tas, ka cilvēkiem “uz rokas” paliek lielāka naudas summa, - visi tie, kas saņem mēnesī līdz 4000 eiro, ir ieguvēji, katru gadu šī summa pieaug. Tas ir absolūtais vairākums. Strādājošajiem pensionāriem 1660 eiro mēnesī ir ienākumu robeža, līdz kurai viņi neko nezaudē, bet iegūst. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums stimulēs iekšējo tirgu, mazo un vidējo biznesu un nodokļu sloga samazinājums – visu uzņēmumu konkurētspēju.”
Arodbiedrības kategoriski nepiekrīt pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanai, jo tas nozīmē inflācijas pieaugumu. Ražotāji un tirgotāji, kā jau tas ir noticis, nepaaugstinās preces cenu tikai par šo 1%, bet mēģinās ielikt arī kādas savas papildu izmaksas un kompensācijas, un tas atkal palaistu gaisā inflācijas spirāli. Arodbiedrības ir uzsvērušas, ja politiķi tomēr ceļ PVN, tad minimālajai algai, fiksētajam neapliekamajam minimumam un ģimenes valsts atbalstam ir jāpieaug daudz straujāk.
“Ekonomika šobrīd ir sabremzējusies, un ir ārkārtīgi svarīgi iekustināt cilvēku pirktspēju, kas īpaši svarīgi ir iekšējam tirgum, un veicināt uzņēmumu konkurētspēju, kas ir svarīgi eksportējošiem uzņēmumiem,” saka Egils Baldzēns. “Vienkārši ceļot nodokļus, mēs stiprinām inflāciju, savukārt, palielinot budžeta deficītu, apdraudam valsti ar iespējamu budžeta konsolidācijas procesu, kas prasītu vairākus gadus “apcirpt” vitāli svarīgus izdevumus sociāli būtiskās jomās.”
Gan Saeimas pozīcijai, gan opozīcijai vajadzētu apsvērt iespējas par joprojām līdz galam neatrisināto jautājumu par ģimenes valsts pabalsta vai/un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Šim nolūkam vajadzētu papildus atrast vismaz 50 miljonus eiro, lai nevienlīdzību kaut nedaudz slāpētu arī mājsaimniecību līmenī un dotu iespēju mazāk turīgu darbinieku bērniem pilnā apmērā izmantot nodokļu atvieglojumus, gluži tāpat kā labāk atalgotu darbinieku atvasēm.
LBAS atkārtoti atgādina, ka valstij ir pieņemtas un neizpildītas saistības pret mediķiem, pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, un 2025. gadā ir nepieciešams paredzēt līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.
