Visbiežāk akūta saaukstēšanās norit ar iesnām, klepu, sāpēm kaklā un temperatūru, kas ilgst pāris dienas. Tāpēc ir svarīgi saprast un zināt, kā rīkoties - kuros gadījumos bērnam nepieciešama ārsta vizīte, bet kuros atpūta mājās līdz saaukstēšanas simptomi pāriet. Ārstu izstrādātā pieeja palīdz veidot izpratni un vienotu rīcības modeli (sk. pievienoto algoritmu).
Papildus Veselības ministrija un Latvijas Ārstu biedrība aicina izglītības iestādes precizēt iekšējās kārtības noteikumos un paredzēt, ka ārsta zīme, bērnam atgriežoties izglītības iestādē pēc slimošanas (ar jebkuru no saslimšanām), ir nepieciešama tikai gadījumos, ja ārsts sniedz īpašas rekomendācijas - piemēram, atbrīvojumu no sporta vai citām režīma izmaiņām, par kurām izglītības iestāde ir noteikti jāinformē. Līdzšinējā prakse rāda, ka īpaši rudenī būtiski pieaug ģimenes ārstu noslodze, sagatavojot šādas izziņas izglītības iestādēm.
“Lielākā daļa akūto respiratoro saslimšanu, kā arī akūtas kunģa-zarnu trakta problēmas ir pašlimitējošas. Tas nozīmē, ka cilvēka, īpaši bērna imunās sistēmas atbildes reakcija palīdz izveseļoties pat bez medikamentiem. Šādos gadījumos nav nepieciešama kāda medicīniska iejaukšanās, bet bērns tiek vests pie ārsta tikai ar mērķi saņemt zīmi bērnudārzam vai skolai, kaut gan atveseļošanās procesam vislabākais būtu palikt mierīgi mājās un atgūt veselību,” skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Tādējādi ārstam jābūt tam, kurš izlemj, vai izziņa bērnam atgriežoties skolā ir nepieciešama. Ja nav nepieciešamas īpašas norādes skolai vai bērnudārzam, bērns atgriežas izglītības iestādē bez ārsta zīmes. Tas ir svarīgi, jo nesamērīgs vai nepamatots ārsta zīmju pieprasījums bērna prombūtnes attaisnošanai rada lieku slogu ārstiem un veselības nozarei, kā arī bērnu vecākiem.
Rudens sezonas laikā speciālistu izstrādātie ieteikumi vecākiem un izglītības iestādēm, ja bērnam ir akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, nodots Izglītības un zinātnes ministrijai vienotas pieejas veidošanai, kā arī pieejams SPKC interneta vietnē.
