Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzsver: “Baltijas zinātņu akadēmiju un šo valstu UNESCO nacionālo komisiju kopīgi iedibinātā stipendija ir atbalsts mūsu valsts talantīgākajām un visaugstāko līdzšinējo sniegumu uzrādījušām jaunajām zinātniecēm, kas šo godu ir izpelnījušās sīvā konkurencē ar savām kolēģēm. Konkursa laureātu darbības jomas pārstāv gan humanitāro un sociālo zinātņu bloku, gan biotehnoloģiju un nanotehnoloģiju izmantošanas iespēju izpēti. Ar gandarījumu varu atzīmēt ļoti augsto pieteikto pētniecisko projektu līmeni un sagaidāmo rezultātu nozīmību Latvijas zinātnes attīstībā. Varam būt lepni arī par to, ka Latvijas zinātnieces, par spīti visām grūtībām, ir spējušas kļūt par nozīmīgām spēlētājām ne tikai Latvijas zinātniskajā kopienā, bet arī sekmīgi iekļauties starptautiskajā pētnieciskajā vidē.”
“Lai Baltijas valstu stipendija zinātniecēm ir augsne jaunām idejām un atklājumiem sabiedrības izaugsmei un palīdz turpināt uzsākto ceļu pētniecībā,” novēl UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām jūnijā izsludināja kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro apmērā.
Kopīgās stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.
Stipendiju konkursu Latvijā rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu. Latvijā stipendijai bija pieteikušās 63 pretendentes. 50 pieteikumi tika saņemti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 13 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā.
Daniela GODIŅA
Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Biorafinēšanas laboratorijā Dr. chem. Daniela Godiņa sāka strādāt 2014. gadā, paralēli studējot dabaszinātņu programmā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē.
Institūtā tika izstrādāts bakalaura darbs “Bērza tāss etanola ekstraktvielu pamatkomponentu stabilitātes pētījumi” un maģistra darbs “No biomasas iegūta levoglikozenona un tā degradācijas produktu noteikšana ātrās pirolīzes produktos, izmantojot UHPLC-UV-QDa sistēmu”. Doktorantūras studijas Daniela pabeidza LU Ķīmijas fakultātē, tās savienojot ar darbu LVĶKI. Promocijas darba “Latvijā augoša bērza (Betula pendula) biomasas valorizācijas produktu raksturošana un procesu optimizācija”, kas tika aizstāvēts kā 9 SCOPUS indeksētu publikāciju kopa, mērķis bija veicināt bērza (Betula pendula) biomasas – gan koksnes, gan mizas – pilnīgu valorizāciju augstas pievienotās vērtības produktos un izstrādāt šo iegūto produktu analītisko metožu kopu pārstrādes produktu kvalitātes kontrolei.
Kopumā Daniela ir piedalījusies 13, galvenokārt ERAF un ERANET, projektu izpildē. Līdztekus darbam zinātniskajos projektos un promocijas darba izstrādei, 2022. gada janvārī Daniela nodibināja LVKĶI Studentu padomi un ir tās priekšsēdētāja. Daniela ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre un Nucleate Latvia vadītāja. Uzstāšanās vairākos pasākumos, piemēram, Deep Tech Atelier un sarunu festivālā Lampa, Danielai devusi iespēju dalīties ar pieredzi par zinātni un zinātnes komunikāciju. Daniela regulāri publicējas augsta impact-faktora zinātniskos žurnālos, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī dodas pieredzes apmaiņas braucienos.
Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē tiks izmantota plānotā projekta “Bio-polimēru sorbentu sintēze no ekstraktvielām un suberīna depolimerizācijas produktiem, kas iegūti no bērza mizas” izstrādē, kas sniegs vērtīgas atziņas vides zinātnē un analītiskajā ķīmijā, veicinot sadarbību un sekmējot ilgtspējīgu attīstību.
Anne SAUKA
Dr. phil. Anne Sauka ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore ētikā.
Annes Saukas intereses filozofijā ir pamatā saistītas ar vides filozofijas un ētikas, biofilozofijas, ķermeņa fenomenoloģijas un jaunā materiālisma jomām. Projektā Anne Sauka akcentē humanitāro zinātņu nozīmi un ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanā, sevišķi, meklējot ētiskos risinājumus cilvēka-dabas attiecību uzlabošanai. Pētniece uzsver, ka dzīvoto materialitāti, proti, vidi ap mums un mūsos būtiski ietekmē arī cilvēku vērtības, prakses un attieksmes – un tātad arī dominējošie naratīvi, jeb stāsti, ko stāstām par pasauli. Šis vadmotīvs virza pētnieces interesi meklēt jaunus un jau pastāvošus, bet marginalizētus stāstus, kas atspoguļo mūsu pieredzi attiecībās ar pasauli, lai aprakstītu un pieredzētu attiecības ar dabu nehierarhiskā un simbiotiskā veidā.
Piešķirtās stipendijas ietvaros Anne Sauka strādās pie projekta “Dzīvība, vide un situētas zināšanas: Baltu mitoloģija kā zināšanu avots vides filozofijā”. Projektā pētniece apsvērs folkloras kā situētu, kopienas pieredzi atainojošu zināšanu nozīmi vides filozofijā, tostarp iezīmējot filozofiju un folkloru kā savstarpēji papildinošas jomas.
Līga IGNATĀNE
Līga Ignatāne kopš 2015. gada ir pētniece Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā (LU CFI) un zinātņu doktora grāda kandidāte. Disertācijas tēma ir vērsta un nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru. Jaunākās paaudzes duālo staru mikroskopa pieejamība tepat Latvijā un arvien ciešākā sadarbība ar biologiem ļauj veidot jaunus un precīzākus risinājumus dažādu vielu noteikšanā pat mazā koncentrācijā. Maģistratūras laikā Līga strādāja par fizikas skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā, savukārt doktorantūras laikā pusslodzē strādāja par Taivānas un Baltijas valstu fizikas pētījumu centra koordinatori. Līga atzīst, ka iegūtā stipendija ir augsts novērtējums par līdzšinējo zinātnisko darbu, kā arī finansiāls atspaids, kas viņai palīdzēs vairāk laika veltīt disertācijas tematikai.
Līgas vaļasprieks ir tautas dejas. Savas dejotājas gaitas Līga noslēdza deju ansambļa “Daiļrade” sastāvā, bet kopš 2021. gada vada jauniešu deju kolektīvu “Sadancis”, kurā arī pati dejojusi.
Jāņa Brenča foto.
