4. jūlijā tūlīt pēc svētku atklāšanas latviešu ārsti un zobārsti tikās Sheraton Center Toronto uz svētku pusdienām un saturīgu konferenci. Tā bija laba iespēja dibināt jaunus kontaktus, atjaunot iepriekšējos un tikties ar draugiem, paziņām un kolēģiem. Viesu vidū bija Latvijas vēstnieks Kanādā god. Kaspars Ozoliņš.
Šī bija īpaša diena arī LĀZA ilggadējam priekšsēdim prof. Kasparam Tūteram, jo par nozīmīgu ieguldījumu Latviešu ārstu un zobārstu apvienības darbībā un par pašaizliedzīgu un ilglaicīgu darbu medicīnā un izglītībā viņam tika pasniegts LĀZA Atzinības raksts. Kaspars Tūters bija ilgus gadus arī LĀZA Kanādas kopas vadītājs, bet no 1993. līdz 1997. gadam arī globālās LĀZA priekšsēdis. Viņa darbības laikā LĀZA skaisti svinēja savu 50 gadu jubileju Rīgā. Kaspars Tūters līdz pat 2023. gadam bija arī Ojāra Veides fonda vadītājs un vienmēr aktīvi darbojās LĀZA valdē līdz pat 2023. gadam, kad lēma vairāk laika veltīt sev, dabai un mākslai.
Bet LĀZA lokālo kopu veidošanās sākās 1949. gadā līdz ar ārstu izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes vietām. Visvairāk kolēģu devās uz ASV, viņu vidū arī LĀZA pirmais priekšsēdis Dr. Kārlis Apinis. Saziņa starp ārstiem pārtrūka, tomēr K. Apiņa neatlaidība un milzu darbs, rakstot un aicinot atsaukties izklīdušos biedrus, vainagojās ar panākumiem, un jau 1958. gadā LĀZA bija 602 biedri, no tiem ASV – 430, Kanādaā – 33, Latīņamerikā – 9, Anglijā – 15, Vācijā – 14, Zviedrijā – 50, Pakistānā – 6, Austrālijā – 45.
1958. gada 1. decembrī LĀZA biedri Kanādā bija arī Hugo Daugavietis, Ontario; Herberts Goba, Saskačevana; Silvija Užans-Upīte,Toronto; Pēteris Bārdiņš, Toronto; Jāzeps Beldavs, Monreāla; Verena Akermanis, Hamiltona; Sigrida Livija Altraks dz. Frankenšteins, Toronto; Helene Zaķis, Hamiltona; Žanis Auns, Ottava; Marta Elfrida Salna dz. Puže, Toronto; Rolfs Šers, Goldsborough; Antonija Tiltiņš-Sīpols, Ottava; Mirdza Tiltiņš, Sault Ste. Marie; Olafs Ulmanis, Edmontona; Eduards Upenieks, Toronto; Adolfs Mārtiņš Šteins, Shelburne; Jānis Mauriņš, Monreāla; Berta Krašiņš, Ninette; Jānis Krūmiņš, St. Johns; Antons Kiors, Manitobas province; Aleksandrs Osītis, Regina; Alfreds Miltiņš, Canmore; Anna Lauks, Toronto. (red. Atvainojos, ja šie dati nav pilnīgi, bet laika zobs ir darījis savu).
Kad Kaspars Tūters ar savu sievu pēc septiņiem gadiem (1972-1979), ko pavadīja studējot un specializējoties psihiatrijā un psihoanalīzē Londonā, atgriezās Toronto, viņš atjaunoja savu līdzdarbību latviešu sabiedrībā un aktīvāk satikās ar latviešu ārstiem un zobārstiem, kad bija kādi sabiedriski sarīkojumi. Nekas formāli gan toreiz starp ārstiem un zobārstiem Kanādā vēl nebija organizēts, tāpēc par Kanādas LĀZA kopas tapšanas laiku var uzskatīt astoņdesmito gadu sākumu. Drīz vien Kaspars Tūters uzņēmās LĀZA Kanādas kopas vadītāja pienākumus. LĀZA Kanādas kopas biedru vidū bija Paulis Cakuls, Laila Cakuls, Edvards Upenieks, Ņina Černovskis, Kaspars Tūters, Ināra Bērziņš-Soutar, Andris Rubenis (no 1979. līdz 1986. gadam arī globālās LĀZA priekšsēdis), Ināra Ezers, Āris Šlesers. 1983. gadā LĀZA Kanādas kopas kasiere un biedrzine bija Dr. Gaida Roce – zobārste Toronto, LĀZA Apkārtraksta redaktors bija Pāvils Vasariņš (1980-1986) – dermatologs Hamiltonā. 1982. gadā Kanādas kopā bija jau 82 biedri.
Viss LĀZA arhīvs ar biedru kartēm un LĀZA dokumentiem deviņdesmito gadu sākumā tika nodots P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam (Rīgā) glabāšanā. Kaspars Tūters LĀZA materiālus personīgi nogādāja Rīgā. Arhīva materiālus ir papildinājuši arī LĀZA biedru individuālie devumi muzejam. Tā ir latviešu tautas vēsture, kuras izpēte un apzināšana gaida savu kārtu un darītājus.
Bet 4. jūlijā latviešu ārsti un zobārsti ir kopā Toronto, lai satiktos, lai atcerētos, lai domātu par nākotni.
Paldies šo svētku lektoriem: LĀZA priekšsēdim Dr. Jurim Lazovskim un LĀZA valdes locekļiem Dr. Atim Bārzdiņam un Dr. Larim Galejam par interesantajām sarunām! Paldies Dr. Ērikam Niedrītim, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda vadītājam, kas jau daudzus gadus ir LĀZA konferencēs namatēva lomā! Un īpašs paldies deju grupai „Dzirnas”, ko vada Agris Daņiļēvičs, par īstu prieka devu! Lai skanīgas arī citas svētku dienas!
